Rezolūcijā, kas ceturtdien pieņemta ar 493 balsīm par, 82 pret un 79 atturoties, EP atzinīgi vērtē jaunās Parlamenta priekšsēdētājas apņemšanos gaidāmās Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģijas pamatā likt vienādas darba samaksas principu.
Attiecīgi rezolūcijā skaidrots, ka tās pamatā jāiekļauj saistoši pasākumi attiecībā uz vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām un darba samaksas pārredzamību kā privātajā tā valsts sektorā, kā arī precīzi mērķi un uzraudzības procesi, ar kuriem veicina dzimumu līdztiesību un nosaka tās sasniegšanā gūtos panākumus.
Deputāti arī aicina līdz 2020.gada beigām pārstrādāt Eiropas Savienības (ES) rīcības plānu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības likvidēšanai un tajā noteikt piecu gadu laikā īstenojamus mērķus.
Lai novērstu sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību pamatcēloņus, EP mudina dalībvalstis veikt ieguldījumus agrīnās bērnības izglītībā un aprūpes pakalpojumos, kā arī ģimenei draudzīgos darba pasākumos, lai nodrošinātu sieviešu līdzvērtīgu līdzdalību darba tirgū.
Tā kā darba samaksas atšķirības pensijas vecumā ir vairāk nekā divas reizes lielākas, deputāti prasa arī atbilstošus uzkrājumus vecāka gadagājuma sievietēm, piemēram, kredītus aprūpes periodiem, pietiekamas minimālās pensijas un apgādnieka zaudējuma pabalstus.
Rezolūcijā uzsvērts, ka mūžizglītībai un sieviešu profesionālajai apmācībai būtu jānodrošina, ka viņām ir pieejama augstas kvalitātes nodarbinātība un iespējas. Īpaši deputāti aicina vairāk veicināt uzņēmējdarbības, zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas priekšmetus un digitālo izglītību meitenēm no agras bērnības, lai apkarotu pastāvošos izglītības stereotipus un nodrošinātu, ka sievietes iesaistās jaunās un labi apmaksātās nozarēs.
Krastiņš norādīja, ka, lai arī ES līgums nosaka, ka par vienādu darbu jāsaņem vienāda alga, vidējā atalgojuma atšķirība starp dzimumiem ES joprojām ir 16%, turklāt ar ievērojamām atšķirībām starp dalībvalstīm.
Jau vēstīts ,ka Latvijā sievietēm stundas vidējā bruto darba samaksa ir par 14,1% mazāka nekā vīriešiem, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz 2018.gada provizoriskajiem datiem.
Vienlaikus statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2018.gada rādītājs ir zemākais kopš 2012.gada. 2017.gadā sievietes stundā nopelnīja vidēji par 15,7% mazāk nekā vīrieši, bet lielākā atalgojuma atšķirība (17,3%) bija 2014.gadā.
Apkopotie dati liecina, ka 2018.gadā lielākā darba samaksas atšķirība bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 27,6% lielāka nekā sieviešu.
Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka samazinās normāla, bet pieaug nepilna darba laika samaksas atšķirības.
2018.gadā normālu darba laiku strādājošo sieviešu atalgojums bija par 17,1% zemāks nekā vīriešu, savukārt nepilnu darba laika strādājošo sieviešu atalgojuma atšķirība bija nedaudz mazāka - 12,7%.
Dati arī liecina, ka 2018.gadā sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs privātajā sektorā sasniedza zemāko līmeni - 10,7%. Arī sabiedriskajā sektorā atšķirība sieviešu un vīriešu atalgojumā bija mazāka nekā pirms desmit gadiem - 2018.gadā tā bija 13,4%, kamēr 2009.gadā - 13,7%.
Salīdzinot ar 2017.gadu, atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu sabiedriskajā sektorā saruka par 0,2 procentpunktiem, bet privātajā - par 2,7 procentpunktiem.
Salīdzinot ar 2017.gadu, 2018.gadā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības samazinājās visās vecuma grupās. Vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā 55-64 gadi (9,9%), bet lielākās tās bija vecuma grupās 35-44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 16,9% mazāks nekā vīriešu, kā arī vecuma grupā 25-34 gadi (16,5%).
aha
ļuļa
ha, ha