Ievērojot Apvienotās Karalistes ekonomikas lielumu un tās tuvumu, nākotnes konkurencei ar Eiropas Savienību (ES) ir jābūt atvērtai un taisnīgai, kas nozīmē garantēt vienlīdzīgus standartus attiecībā uz sociālo aizsardzību, vides aizsardzību, nodokļiem, valsts atbalstu, patērētāju aizsardzību un klimatu, norāda deputāti.
EP deputāti uzsver, ka Lielbritānijas valdībai, lai tā saglabātu tarifu un kvotu neierobežotu piekļuvi ES tirgum, jāapņemas pārstrādāt tiesību akti, kas regulē konkurenci, darba ņēmēju tiesības un vides aizsardzību, nodrošinot ES un Lielbritānijas normatīvu "dinamisku saskaņošanu".
Šodien EP ar 543 balsīm par, 39 pret un 69 atturoties pieņēma rezolūciju, kurā izvirza savas prasības gaidāmajām sarunām ar Lielbritānijas valdību par jaunu ES un Apvienotās Karalistes partnerību pēc tam, kad būs beidzies pārejas posms pēc Lielbritānijas izstāšanās.
Parlaments paudis vēlmi, lai asociācijas nolīgums būtu pēc iespējas ciešāks, un tā pamatā būtu trīs pīlāri - ekonomiskā partnerība, partnerība ārlietās un konkrēti nozaru jautājumi. Tomēr deputāti uzsvēruši, ka "trešā valsts" nevar baudīt tādas pašas priekšrocības kā ES dalībvalstis un visos apstākļos jānodrošina vienotā tirgus un muitas savienības nedalāmība.
Tāpat EP deputāti prasa garantijas iedzīvotāju tiesību un pārvietošanās brīvības jomā, attiecībā uz datu aizsardzību, finanšu pakalpojumiem, situāciju Īrijā, Eiropas Tiesas lomu strīdu izšķiršanā, ārpolitikas un drošības jomā, un arī citās jomās.
EP arī atbalsta sarunu norādes, kurās noteikts, ka Gibraltārs netiks iekļauts ES un Apvienotās Karalistes nolīgumu teritoriālajā darbības jomā, un ka jebkādam atsevišķam nolīgumam būs vajadzīga iepriekšēja Spānijas piekrišana.
Rezolūcija ir EP atbilde EK sarunu direktīvu projektam, ko 3.februārī iesniedza ES galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē. Šīs direktīvas ar sarunu mērķiem ir jāatbalsta arī 27 ES dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē, kas plānota 25.februārī.
Kā ziņots, 1.februārī Lielbritānija beidzot pameta ES, tomēr, pateicoties pārejas periodam, kas ilgs vismaz līdz 2020.gada beigām, praksē nekas īpašs vēl nemainīsies.
Spriedze, ko izraisījis breksits, var pat novest pie pašas Apvienotās Karalistes sašķelšanās, jo, kamēr Anglija un Velsa balsoja par izstāšanos no ES, Skotija un Ziemeļīrija atbalstīja palikšanu blokā.
Tajā pašā laikā ES zaudē 15% no sava iekšzemes kopprodukta, dalībvalsti, kas atvēlējusi vislielākās summas aizsardzībai, kā arī Londonas Sitiju, pasaules finanšu galvaspilsētu.
Priekšā stāv tirdzniecības sarunas ar visām pasaules lielvarām, tostarp arī ar tikko pamesto ES, un joprojām nav skaidrs, ko Apvienotā Karaliste nākotnē varēs piedāvāt starptautiskajiem investoriem.
bet
jautājums
reptilis