Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, deputāti kopš 2017.gada novembra gaida dalībvalstu vienošanos par Dublinas regulas reformu, kas mainītu Eiropas Kopējo patvēruma politikas sistēmu. Tikai pēc dalībvalstu vienošanās būs iespējams uzsākt EP un Eiropas Savienības (ES) Padomes sarunas par reformas īstenošanu.
Deputāti vairākkārt aicinājuši dalībvalstu izrādīt politisko gribu grozīt patvēruma likumdošanu un tā novērst cilvēku bojāeju, mēģinot sasniegt Eiropu.
Eiroparlamentārieši arī apspriedīs dalībvalstu līderu panākto progresu sarunās par ekonomikas un monetārās savienības nostiprināšanu, nākamo ES budžetu, Brexit sarunām un ES sadarbību drošības un aizsardzības jomās. EP plenārsesija Strasbūrā norisināsies no 2.jūlija līdz 5.jūlijam.
ES samitā Briselē 29.jūnijā tika panākta vienošanās migrācijas jautājumā.
Vienošanās, kas panākta visu nakti ilgušās sarunās, paredz, ka ES valstis pēc brīvprātības principa izveidos centrus, kuros tiks izskatīti Vidusjūrā izglābto migrantu patvēruma pieprasījumi. Tie migranti, kuri atbildīs patvēruma piešķiršanas kritērijiem, tiks nosūtīti uz ES dalībvalstīm, kas būs gatavas viņus brīvprātīgi uzņemt.
Vēl ES līderi vienojušies, ka tiks pētītas iespējas izskatīt migrantu patvēruma pieprasījumus, vēl pirms viņi ir sasnieguši ES. Paredzams, ka tas varētu notikt Ziemeļāfrikas valstīs.
Tāpat EP deputāti šodien balsos par pirmo ES programmu inovāciju atbalstam Eiropas aizsardzības nozarē. Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP), kuras budžets 2019. un 2020.gadā būs 500 miljoni eiro, atbalstīs jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi. Tās mērķis ir stiprināt ES neatkarību un veicināt inovācijas aizsardzības nozarē, vienlaikus nodrošinot efektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu.
ES līdzfinansēs projektus, kurus īsteno vismaz trīs publiskā vai privātā sektora uzņēmumu konsorciji, kas atrodas vismaz trīs ES dalībvalstīs.
Lai saņemtu atbalstu, projektu īstenotājiem būs jāpierāda, ka viņu projekts stiprina izcilību, inovācijas un konkurētspēju. Lielāku līdzfinansējumu saņems projekti, kuros iesaistīti mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu jeb tādi, kas neatbilst MVU statusam un kuru darbinieku skaits nepārsniedz 3000, kā arī PESCO ietvaros īstenoti projekti.
Regula stāsies spēkā, kad to pēc apstiprināšanas EP un Padomē publicēs ES Oficiālais Vēstnesis. Paredzams, ka pirmie projekti finansējumu saņems 2019.gadā.
Tāpat paredzēts balsojums par izmaiņām regulā par administratīvo sadarbību pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kas paredzēs, ka dalībvalstu un ES līmenī strādājošām iestādēm būs jauni instrumenti cīņai pret nodokļu krāpniecību.
Izmaiņas paredz tiešsaistes sistēmas ieviešanu informācijas apmaiņai ES krāpšanas apkarošanas ekspertu tīklā "Eurofisc". Tā dalībvalstis un to iestādes varēs ātrāk un efektīvāk iegūt informāciju par pārrobežu darbībām, tajā skaitā citu dalībvalstu transportlīdzekļu reģistrācijas datus.
Papildus EP grozījumi paredz, ka pietiks tikai ar vienas (nevis divu vai vairāk, kā noteikts Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā) valsts nodokļu dienesta ierēdņu pieprasījumu citai dalībvalstij gan informācijas apmaiņai, gan audita veikšanai sadarbībā ar pieprasījuma saņēmēja iestādi.
Piesardzīgākās aplēses liecina, ka krāpšana PVN jomā ES var radīt vairāk nekā 50 miljardu eiro ieņēmumu zaudējumus gadā. Latvijā 2015.gadā PVN netika iekasēts vairāk nekā 400 miljonu eiro vērtībā, kas ir gandrīz piektā daļa no kopējām PVN saistībām.
Likumprojekta ziņotājs ir Latvijas eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA).
Tāpat EP deputāti šodien debatēs, bet 4.jūlijā balsos par jauniem noteikumiem nelikumīgas rīcības izskaušanai un noteikumu izpildei autopārvadājumu nozarē. Deputāti balsos arī par autovadītāju norīkošanu darbā ārzemēs un atpūtas laiku.
Eiroparlamentārieši balsos par darba ņēmēju norīkošanas noteikumu piemērošanu autopārvadājumu nozarē, stingrākiem noteikumiem pastkastīšu uzņēmumu izskaušanai, kā arī uzlabotiem vadītāju atpūtas laika noteikumiem, lai nodrošinātu autovadītājiem labākus darba apstākļus.
Balsojumā deputāti vienosies par EP nostāju sarunās ar ES valdībām. Tajās jāpanāk vienošanās par galīgo noteikumu redakciju.