Tiesas lēmums ir izsaucis skarbu tieslietu ekspertu kritiku, kuri uzskata, ka ar to radīts precedents dzērumā pastrādātu noziegumu attaisnošanai.
Apsūdzētais, kurš ar 24 centimetru garu virtuves nazi sadūra divus cilvēkus kaklā, krūtīs un sejā, apgalvoja, ka bijis pārāk piedzēries, lai atcerētos, ko precīzi izdarījis.
Rezultātā Augstākā tiesa nolēma, ka apsūdzētājam nav varējis būt nolūks nogalināt, pamatojoties uz kuru viņu varētu notiesāt par slepkavības mēģinājumu. Tā vietā tiesa lēma, ka apsūdzētais notiesājams par uzbrukumu vainu pastiprinošos apstākļos.
"Grupa Augstākās tiesas tiesnešu ir pacēluši dzērumu līdz attaisnojošam apstāklim," teikts otrdien laikrakstā Svenska Dagbladet publicētajā rakstā, kura autores ir krimināltiesību profesores Madlēne Leijonhufvuda un Suzanna Vennberga.
Kā norāda abas ekspertes, Zviedrijas likumi ir balstīti uz pieņēmumu, ka, ja persona brīvprātīgi turpina palikt alkohola reibumā, tā vienalga ir atbildīga par savu rīcību.
Zviedrijas tiesas, tostarp arī Augstākā tiesa līdz šim nav ņēmušas vērā atrašanos alkohola reibumā, interpretējot likumus un lemjot par to, vai apsūdzētais ir darbojies ar nolūku.
Ja tiek atzīts, ka apsūdzētais dzēruma dēļ nav spējīgs novērtēt savu rīcību, viņš var izbēgt sodam par apzinātu noziegumu un tikt cauri ar vieglāku sodu, norāda profesores. Minētā sprieduma rezultātā dzērumā pastrādāti noziegumi varētu vairs netikt atzīti par noziegumiem, piebilst ekspertes.