1982.gada oktobrī Bonnā tiekoties ar toreizējo Lielbritānijas premjerministri Mārgaretu Tečeri, Kols stāstījis, ka Vācijai nākšoties izraidīt lielu skaitu turku imigrantu, jo visus viņus nav iespējams asimilēt, atsaucoties uz žurnāla Der Spiegel publikāciju, ziņo Vācijas sabiedriskā raidorganizācija Deutsche Welle (DW).
Der Spiegel atsaucas uz minētās sanāksmes protokolu, kuru līdz ar citiem dokumentiem, beidzoties 30.gadu slepenības termiņam, atklātībai nodevušas britu varasiestādes. "Kanclers Kols teica (..), ka nākamo četru gadu laikā būs nepieciešams samazināt turku skaitu par 50%, taču viņš to nevarot atzīt publiski," teikts protokolā, kuru sagatavojis Tečeres privātsekretārs Džons Kolzs. "Vācija nespēs asimilēt pašreizējo turku skaitu."
Kols, kas pārstāvēja kristīgos demokrātus (CDU), nāca pie varas 1982.gadā un vadīja Vācijas valdību līdz 1998.gadam. Viņu kanclera krēslā nomainīja sociāldemokrāts (SPD) Gerhards Šrēders, kura vadītā SPD un "zaļo" koalīcija sāka īstenot liberālāku imigrācijas politiku.
Pateicoties pēckara "ekonomiskajam brīnumam", kas radīja lielu darbaspēka pieprasījumu, toreizējā Rietumvācija pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados uzaicināja lielu skaitu viesstrādnieku. Viņu vidū bija gan itāļi, gan grieķi, gan portugāļi, gan tunisieši, gan dienvidslāvi. Taču vislielākais ieceļotāju skaits nāca no Turcijas.
"Vācijai nav problēmu ar portugāļiem, itāļiem un pat dienvidu aziātiem, jo šīs kopienas labi integrējas," 1982.gadā sarunā ar Tečeri atzinis Kols. "Taču turki ir no ļoti atšķirīgas kultūras," norādījis kanclers, īpaši piesaucot piespiedu laulību praktizēšanu. "Vācija ir integrējusi 11 miljonus vāciešu no Austrumeiropas valstīm. Taču viņi ir eiropieši un nerada problēmas," piebildis Kols.
Šobrīd Vācijā mīt aptuveni trīs miljoni turku izcelsmes cilvēku. Daudzi no viņiem, pateicoties Šrēdera valdības ieviestajiem atvieglojumiem, ieguvuši Vācijas pilsonību. Kopumā imigrantu šobrīd ir septiņi miljoni no 82 miljonus lielā Vācijas iedzīvotāju kopskaita.