Uzsverat, ka Eiropas Savienības (ES) izaugsmes virzītājspēks ir vēl ciešāka integrācija. Vai šāds uzstādījums nav nereāls? Dalībvalstīs par šo jautājumu viedokļi dalās.
Ja paskatāmies uz Eiropu un salīdzinām to ar pārējo pasauli, redzam izaugsmi Āzijā, Āfrikā, Latīņamerikā, bet vienīgā pasaules daļa, kurā ir krīze un lēna izaugsme, ir Eiropa. Kāpēc? Kas Eiropā ir ne tā? Atbilde ir, ka būtiskākajās ekonomikas nozarēs, kuras nākotnei ir svarīgas, neesam pietiekami integrēti. Nebaudām visas priekšrocības, ko var sniegt Eiropa. Beidzot ir tapusi banku savienība, tās trūkums arī noveda pie kredītu krīzes. Bet tā vēl jāievieš dzīvē. Mums nav vienota uzņēmējdarbības tirgus, vēl aizvien ir 28 dažādi. Nav iespējams vienā valstī investēt aktīvus, kas pieder citā valstī reģistrētam uzņēmumam. Mums nav enerģētikas kopienas, kurā lēmumi tiktu izdiskutēti un kopīgi pieņemti. Ja Spānijā tiek saražota saules enerģija vai Īrijā tiek saražota vēja enerģija, to nevaram nogādāt pārējā Eiropā, tā vietā izmantojam Krievijas gāzi. Patiesa enerģētikas kopiena to varētu risināt, mums tās nav.
Jūs patiesi ticat, ka enerģētikas kopienas izveide varētu to risināt? Latvija ir pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes.
Varam padarīt Eiropu neatkarīgu, idejas un piedāvājumi ir. Tikai jārīkojas, jāsasniedz jauns integrācijas vilnis atslēgas nozarēs, kas nākotnei ir svarīgas.
Runājat par ekonomiku, bet Latvijai būtiski ir arī starptautiskie notikumi, situācija Ukrainā. Jūsu pozīcija ir gana skaidra, bet tāda tā nav visā ES, piemēram, Francija vēl joprojām nav atmetusi plānus pārdot Krievijai karakuģus.
Vajadzīga vienota pozīcija pret notiekošo Ukrainā un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Februārī biju Maidanā, kad tur notika asinsizliešana. Pārliecinājos, ka vienota pozīcija un sankcijas var dot pozitīvu efektu. Mēs kavējamies ar attieksmes paušanu pret Putinu. Nopietnas sankcijas nozīmētu paplašināt sankciju sarakstu ar cilvēkiem, kas ir Putinam apkārt un cieši strādā kopā ar viņu. Labākā rīcība ir ķerties klāt oligarhiem, viņu labklājība atrodas Rietumeiropā - Francijā, Itālijā, Lielbritānijā. Bloķēsim viņu kontus, nedosim viņiem vīzas, vērsīsim sankcijas arī pret viņu ģimenēm. Pēc tam izdarīsim spiedienu uz Putinu, lai apturētu viņa agresīvo politiku. Patlaban Austrumukrainā notiekošajam nav ticamības - no sākuma līdz beigām viss ir manipulācija.
Vai patiesi sankcijas pret tuvākajiem cilvēkiem spēs apturēt Putinu?
Kad sākām vērst sankcijas pret Putinu, par to varēja smieties. Sankcijas bija vērstas pret cilvēkiem, kas starptautisko tikšanos reizēs sēdēja otrajās rindās. Esmu ticies ar Krievijas opozīcijas līderi, pretkorupcijas cīnītāju Alekseju Navaļniju, rezultātu var sasniegt, vēršoties ar sankcijām pret konkrētiem oligarhiem, kas cieši strādā kopā ar Putinu. Šie notikumi ir labs piemērs, kāpēc Eiropā nepieciešama ciešāka sadarbība. Nevienai Eiropas valstij - pat ne Francijai vai Vācijai - vienai pašai nav pietiekami daudz spēka, lai panāktu izmaiņas. To pašu varam vērot Nigērijā, kur nolaupītas skolnieces. Francija viena pati nespēj panākt rezultātu, tas jāpanāk Eiropas līmenī. Trūkst kopīgas politikas pret ekstrēmismu un terorismu Āfrikā, vajadzīga ciešāka sadarbība aizsardzības jautājumos. Ja nevarat parādīt stingro varu, jūsu maigā vara neko nenozīmēs.
Atgriežoties pie Ukrainas, vai ES vajadzētu domāt arī par ekonomiskām sankcijām pret Krieviju?
Ja nelīdzēs paplašinātais sankciju saraksts, par ko runāju, tad jāsagatavo arī ekonomiskās sankcijas. Bet no sākuma jāsāk ar sankcijām, kas vērstas pret konkrētiem cilvēkiem.
Jūsu konkurents uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu no Eiropas Tautas partijas Žans Klods Junkers sacījis, ka tuvāko piecu gadu laikā ES nebūs 29. dalībvalsts. Vai piekrītat, ka no sākuma jāintegrējas iekšēji un tikai tad varam paplašināties?
Ja runājam par paplašināšanos, noteikti jārunā par Balkāniem. Labākā stratēģija ir tos iekļaut Eiropas ģimenē, jo tas nozīmētu mieru reģionā. Savukārt Turcijā patlaban redzam attīstību nepareizā virzienā - bija aizliegts Twitter, Facebook un YouTube, trūkst preses brīvības. Turcijā patlaban ieslodzījumā ir vairāk žurnālistu nekā Ķīnā.
Vai varat nosaukt savas prioritātes nākamajai Eiropas Komisijai?
Pārvarēt krīzi, "salabot" ekonomiku. Otrkārt, smagi strādāt ar privātuma un pilsonisko brīvību jautājumiem. Mūsu piedāvājumu labi raksturo ES Tiesas lēmums par to, ka Google jādod iespēja dzēst personālos datus. Trešais, bet ne pēdējais punkts ir Eiropas Komisijas vadība, kurai atkal ir jāspēj parādīt līderību. Vēlos būt citāds nekā [pašreizējais Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels] Barrozu. Vadīt ES nozīmē izmantot tās iniciatīvas tiesības, kuru citām ES institūcijām nav. Nevar rīkoties tikai tad, kad ir dota zaļā gaisma no Parīzes vai Berlīnes. Eiropas Komisijai jāsastāv no visām, nevis divām vai trim dalībvalstīm.
Ja jums izdosies ieņemt Eiropas Komisijas prezidenta amatu, pēc kādiem principiem veidosiet savu komisāru komandu?
Tie būs trīs principi - dzimumu balanss, komandas gars un iniciatīvas tiesības.
Visu interviju ar Verhostatu lasiet ceturtdienas, 15.maija, laikrakstā Diena!