Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

EK pētījums: Pirātisms nerada zaudējumus un faktiski neietekmē pārdošanas apjomus

Eiropas Komisijas (EK) pasūtītā 360 tūkstošu eiro vērtā pētījumā, kas līdz pagājušai nedēļai, iespējams, apzināti nebija pieejams internetā, secināts, ka mūzikas, filmu, TV satura, grāmatu un videospēļu pirātismam ir niecīga ietekme uz satura pārdošanas apjomiem Eiropas Savienībā (ES).

EK 2014.gada janvārī Nīderlandes pētniecības kompānijai Ecorys piešķīra 360 tūkstošus eiro, lai tā veiktu pētījumu par satura nelegālās lejuplādēšanas ietekmi uz pārdošanas rezultātiem. 300 lappušu biezais pētījums EK tika iesniegts 2015.gadā, taču līdz 2017.gada septembrim tas nebija publiski pieejams. 

Iespējams, ka dokuments arī turpmāk, pretēji ierastajai praksei ar EK pētījumiem, nebūtu pieejams interneta lietotājiem, ja eiroparlamentāriete no Vācijas Pirātu partijas  Jūlija Reda nebūtu uzzinājusi par šāda pētījuma esamību. Proti, kad Reda, pateicoties 2013.gadā izziņotajam publiskajam iepirkumam, uzzināja par dokumentu, viņa pavadīja trīs mēnešus, lai panāktu, ka dokuments tiek publiskots.

Kā savā mājaslapā raksta politiķe, dokumenta izsniegšana tika kavēta ar dažādiem birokrātiskiem paņēmieniem. 

Pētījumā secināts, ka pirātisms tikai dažās jomās nedaudz ietekmē satura pārdošanas apjomus, tomēr kopumā nelegāli iegūtais saturs neaizvieto godīgi iegādātos materiālus, proti, liels skaits personu, kas saturu iegūst nelegāli, šo pašu saturu neiegādātos, ja pirātiskās versijas nebūtu pieejamas, tādējādi konkrētajai industrijai netiek nodarīti zaudējumi. 

Izņēmums, kas izcelts pētījumā, ir gadījumā ar jaunajiem kino kases grāvējiem. Secināts, ka uz katrām desmit nelegāli noskatītām filmām, tiek zaudēti četri legāli skatījumi. Pētnieki norāda, ka jaunās filmas cilvēki atkārtoti skatās reti, bet atkārtotas skatīšanās gadījumā uz desmit nelegāliem skatījumiem tika zaudēti tikai divi legālie skatījumi. Kopumā aprēķināts, ka, pateicoties pirātismam, kino industrija zaudē aptuveni 5% no peļņas

Runājot par mūziku, secināts, ka kopējā ietekme nav nedz pozitīva, nedz negatīva, taču nelegālā satura patērēšana, kā raksta pētnieki, veicina ieņēmumus no koncertu apmeklējumiem. Grāmatu piratizēšana ir niecīga, un arī tur pētnieki nemanīja nekādus izteikti negatīvu riskus Eiropas Savienības tirgus kontekstā.

Savukārt, runājot par videospēlēm, secināts, ka pirātisms var pat palīdzēt pārdošanas apjomiem, proti, spēlētāji, kas saturu iegūst nelegāli, aizraujas ar spēli un tad ir gatavi par to samaksāt, lai piekļūtu iespējam, kas nelegālā versijā nav, piemēram, iespējai spēlēt tiešsaistē ar citiem cilvēkiem vai iegūt papildu saturu. 

Nīderlandes pētnieki, kas analizēja lietotāju paradumus Vācijā, Spānijā, Lielbritānijā, Francijā, Zviedrijā un Polijā, pievērsa uzmanību arī lietotāju vēlmei maksāt par saturu, lai noskaidrotu vai pirātismam ir sakars ar satura cenu. Secināts, ka filmu un TV seriālu izmaksas ir apmēram par 80% lielākas nekā lietotāji ir gatavi maksāt. Savukārt mūzika, grāmatas un videospēles maksā aptuveni tik, cik pirāti par tām ir arī gatavi maksāt. Tātad, kā secina pētījumā, samazinot cenas kino un TV seriālu saturam, samazinātos pirātu skaits, kā arī, iespējams, pieaugtu satura radītāju ienākumi.

Jāatgādina, ka bieži vien Latvija, kas ir ES un eirozonas valsts, tiek iekļauta vispārējā Eiropas cenu politikā, kas nozīmē, ka lai gan ienākumi Latvija ir zemāki, digitālā satura cenas ir tādas pašas kā Vācijas un Lielbritānijas pilsoņiem.

Piemēram, kā liecina Vācijas Federālās statistikas biroja dati, vidējā alga "uz rokas" Vācijā ir apmēram 2200 eiro, savukārt Latvijā tikai 691 eiro, savukārt, ja, piemēram, videospēļu vai mūzikas digitālās platformas neizdala šo reģionus, tad vidējais algas saņēmējs Latvijā samaksā par legālo saturu daudz lielāku daļu no visiem saviem ienākumiem. 

Jāmin, ka šī pētījuma atklājumi nebūt nav unikāli. Piemēram, kā ziņo BBC, jau 2013.gadā citā Eiropas Komisijas publicētā ziņojumā secināts, ka mūzikas pirātismam nav ietekme uz pārdošanas apjomiem, jo cilvēki gluži vienkārši šo mūziku, kuru ieguva nelegāli, nebūtu pirkuši legālajā tirgū. 

Jūlija Reda norāda uz šādu pētījumu nozīmi, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija šobrīd strādā pie autortiesību regulām, kas, kā Pirātu partijas pārstāve norāda, vairākos jautājumos uzliks nevajadzīgu slogu un ierobežos pieeju saturam. 

Ar Eiropas Komisijas pasūtīto 300 lapu pētījumu, kas tika publicēts tikai šī gada septembrī, var iepazīties šeit: Estimating displacement rates of copyrighted content in the EU.

Jāmin, ka dažādas radošās industrija regulāri kritizē pirātismu, apgalvojot, ka tas nodara būtiskus zaudējumus.

Protams, ka pirātismam ir savas ēnas puses arī lietotājiem, kā piemēru var minēt šogad pieredzētos plašos kiberuzbrukumus, kas visspēcīgāk skāra tieši datorus ar nelegālo programmatūru, jo to nevarēja laicīgi atjaunot. 

Top komentāri

HC
H
Kāds tur brīnums? Patiesībā tas jau sen bija zināms. Protams, ir bariņš industrijas darboņu, kuri gribētu vairāk. Taču lai saņemtu vairāk, ir jārada kaut kas labāks, nekā 5minūšu slavenības.
Jjv
J
Pāris svarīgas lietas viņi nepateica par seriālu piratizēšanu. 1)99% pasaules seriālu vispār nav pieejami savādāk kā piratizējot 2)vismaz Latvijā populārākie seriāli nonāk ar minimums ar 2 gadu aizturi, Zviedrijā - nedēļa. Tāpat - cilvēkus interesē noskatīties ātrāk un uzzināt kas tālāk notiks un nepacietības dēļ piratizēs, jo tā ir ātrāk 3)lielākoties piratizēt ir tik daudz vieglāk un ērtāk nekā lietot legālus skatīšanās veidus - klasiskā Televīzija ir nelietojama mūsdienu cilvēkam. Neviens nepakļaus savu laiku televīzijas programmai! Cilvēki grib skatīties sev ērtā laikā un veidā (kaut vai uzliekot uz telefona un skatīties gara lidojuma laikā).
Trollis JT
T
Lielāko , absolūti lielāko daļu filmu un mūzikas es negribētu pat tad, ja man par tām piemaksātu. Ja antiņi grib zagt šos murgus, tad tas ir tik pat gudri, kā zagt suņu sēnes.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits