Kopš 2015.gada Eiropas Savienība (ES) ir izmaksājusi Ukrainai 1,2 miljardus eiro aizdevumos ar zemiem procentiem, lai palīdzētu tai cīnīties ar ekonomisko krīzi, ko izraisīja Krievijas īstenotā Krimas okupācija un iebrukums Donbasā.
Taču nauda tiek piešķirta ar nosacījumu, ka Kijevai jāīsteno reformas vairākās jomās, tostarp jāstiprina cīņa pret korupciju, jāmodernizē ekonomika un jāstiprina demokrātiskās struktūras.
Paziņojot par līdzekļu aizturēšanu, EK norādīja, ka Kijeva ir izpildījusi lielāko daļu no saistībām, ko tā solījusi ES, taču nav izdarījusi gana daudz, lai tai tiktu piešķirts 600 miljonus eiro lielais trešais un pēdējais maksājums.
"Četri no pasākumiem, kas saistīti ar trešo un pēdējo maksājumu (..), pašreiz ir neizpildīti," norādīts EK paziņojumā, piebilstot, ka "uz šī fona Komisija nav tādā situācijā, lai piešķirtu pēdējo maksājumu".
EK preses pārstāvis atteicās paskaidrot, kas ir četras minētās jomas, bet martā EK paziņoja, ka Kijevai jākoncentrējas uz cīņu pret korupciju, enerģētikas sektora reformēšanu, tirdzniecības ierobežojumu pārskatīšanu un palīdzību cilvēkiem, kas karadarbības dēļ bijuši spiesti pamest savas mājas.
Esošā finanšu palīdzības shēma beigsies janvārī, un Ukrainas prezidents Petro Porošenko izmantoja pagājušajā nedēļā Briselē notikušo ES Austrumu partnerības samitu, lai izdarītu spiedienu uz EK, cerībā panākt jaunu finanšu palīdzības programmu.
EK paziņoja, ka ir gatava nākt klajā ar novērtējumu iespējamajai turpmākajai palīdzības shēmai, bet uzvēra, ka būtiski, lai Kijeva pieturas pie savas Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programmas.
Porošenko pagājušajā mēnesī solīja izveidot pretkorupcijas tiesu, kas ir viena no galvenajām prasībām, ko Ukrainai izvirzījuši tās sabiedrotie Rietumos, tostarp ASV bāzētie aizdevēji, kas līdz šim izmaksājuši Ukrainai tikai vienu miljardu dolāru no 4,5 miljardiem, ko Kijeva cer saņemt.
Lass
Nu
ES prasības