Eirozonas finanšu ministri Eirogrupas prezidenta amatā, visticamāk, ievēlēs Nīderlandes finanšu ministru Jerūnu Deiselblūmu, kurš šajā amatā tika apstiprināts vien novembrī. Taču daļa analītiķu paudusi bažas par Deiselblūma spēju vadīt Eirogrupu, ņemot vērā viņa nelielo pieredzi salīdzinājumā ar pašreizējo prezidentu Žanu Klodu Junkeru, kā arī par viņa spēju ietekmēt eirozonas valstu vadītājus.
Tikmēr pirmdienas sanāksmes galvenais jautājums, kā sagaidāms, būs palīdzības sniegšana Kiprai, kas piedzīvojusi krīzes saasināšanos pēc īstenotajiem pasākumiem kaimiņos esošās Grieķijas atbalstam. Kipra 25.jūnijā paziņoja, ka kļuvusi par piekto eirozonas valsti, kas no vienotās valūtas partneriem lūdz finansiālu palīdzību. Aplēses liecina, ka valstij varētu būt nepieciešami aptuveni 17 miljardi eiro (11,9 miljardi latu).
Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns aicinājis Kipru atrisināt naudas atmazgāšanas problēmas, kas aizēnojušas aizdevuma piešķiršanas perspektīvas. Vairākas Eiropas valstis un jo sevišķi Vācija paudušas nevēlēšanos aizdot naudu Kiprai, kamēr tā nav atrisinājusi šīs problēmas ar bargu noteikumu ieviešanu. Taču sagaidāms, ka eirozonas finanšu ministri galīgo lēmumu Kipras jautājumā nepieņems agrāk par 17.februāri, kad paredzētas valsts prezidenta vēlēšanas. Tāpat pirmdien notiekošajā sanāksmē Eirogrupa izvērtēs, vai Grieķija ir īstenojusi pietiekamus pasākumus, lai saņemtu starptautiskā aizdevuma nākamo maksājumu.
Kā ziņots, eirozonas dalībvalstu finanšu ministri jau decembrī apstiprināja 49,1 miljarda eiro (34,5 miljardu latu) piešķiršanu Grieķijai un valsts pagājušajā mēnesī saņēma 34,3 miljardus eiro (24,1 miljardu latu). Atlikušo summu valstij paredzēts izmaksāt šā gada pirmajā ceturksnī.