"Eiroparlaments pieprasīs organizēt apspriešanu," paziņojis Eiroparlamenta ģenerālsekretārs Klauss Velle.
Dokuments, kas nonācis aģentūras AFP rīcībā, liecina, ka šādu prasību Velle izteicis, tiekoties ar ES valstu vēstniekiem. Publiskas apspriešanas rīkošana nozīmē, ka savus viedokļus par iespējamām līguma izmaiņām varēs izteikt visi 500 miljoni ES pilsoņu.
Paredzēts, ka Vācijas un Francijas ierosinājumus attiecībā uz ES līguma izmaiņām ES valstu līderi apspriedīs samitā, kas plānots 8. un 9.decembrī.
Saskaņā ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā pērn, Eiroparlaments pirmo reizi ieguva pilna apmēra likumdošanas varu un tagad vēlas to nostiprināt.
Jau vēstīts, ka eirozonas valstu finanšu ministru grupas vadītājs Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers pirmdien paziņoja, ka nav pieļaujami tādi eiro zonas parādu krīzes risinājumi, kuri novestu pie Eiropas Savienības (ES) sašķelšanas. "Mākslīga ES sadalīšana divās grupās nav labs [risinājums]. Ir svarīgi neradīt atšķirības starp 27 [ES dalībvalstīm] un 17 eiro zonas valstīm," viņš sacīja žurnālistiem Luksemburgā, reaģējot uz Vācijas un Francijas ierosmēm radīt tā dēvēto iekšējo eiro zonas klubu.
Februārī kļuva zināms, ka Vācija un Francija ierosinājušas paktu, kas paredz ciešāku ekonomiskās politikas koordinēšanu eirozonā, lai sāktu pārvaldīt eirozonu kā vienotu ekonomisku kopumu. Toreiz ES budžeta komisārs Janušs Levandovskis brīdināja, ka tas nedrīkst novest pie divātrumu Eiropas izveidošanās blokā.
Paužot bažas, ka eirozonā veidojas "sava veida iekšējā ES", komisārs uzsvēra, ka būtu jāizveido sistēma, kas paredzētu sakaru nostiprināšanu ar tām bloka zemēm, kas nav Eiropas Monetārās savienības dalībnieces.
Divātrumu Eiropas idejas būtība ir, ka ES dalībvalstīm, kuras to vēlas, jāļauj integrēties straujākā tempā.