Vācijas eiroparlamentārietis kā piemēru min 2014. gadā nodibināto grupu Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa, kurā apvienojušies deputāti no Itālijas populistiem Piecu zvaigžņu kustība un Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP).
Politiskajām grupām pienākas gan finanšu resursi, gan ir lielākas iespējas ietekmēt likumdošanas procesus. Leinens uzskata, ka Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropas grupā apvienojušos spēkus nevieno nekas cits kā vien vēlme tikt pie šiem resursiem savu atsevišķo mērķu īstenošanai.
"Viņi (UKIP un Piecu zvaigžņu kustība) pat atklāti atzinuši, ka viņiem nav nekā kopīga, nav nekādas politiskās saiknes un kopīgu politisko uzstādījumu. Viņi nenotur kopīgas sanāksmes un pat nebalso līdzīgā virzienā," sašutumu neslēpa Vācijas eiroparlamentārietis, bilstot, ka šīs partijas vienkārši nelietderīgi izmanto politiskajām grupām pienākošās privilēģijas.
To, ka Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa nefunkcionē kā normāla politiskā grupa Eiropas Parlamentā, pauž arī Briselē bāzētās domnīcas VoteWatch Europe direktors Doru Fantesču.
"Patiesībā Piecu zvaigžņu kustība un UKIP balso pretēji pat nedaudz biežāk, nekā balso līdzīgi," savdabīgās savienības paradumus komentē eksperts un piebilst, ka nevienā citā politiskajā grupā tā nenotiek.
Jāatgādina, ka politiskajām grupām piešķirtās naudas summas nav mazas. 2016. gadā 58 miljoni eiro no Eiropas Parlamenta budžeta tika pārdalīti politiskajām grupām, un Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa tika pie trim miljoniem eiro. 2019. gadā politiskajām grupām pārdalāmais budžets būs vēl lielāks - 64 miljoni eiro, raksta EUObserver.
Lai situāciju mainītu, Leinens ir nolēmis virzīt apstiprināšanai jaunus kritērijus politisko grupu izveidošanai. Šobrīd pamatnosacījumi paredz, ka grupas izveidošanai tajā jāapvienojas vismaz 25 parlamentāriešiem no vismaz ceturtdaļas EP pārstāvēto valstu. Leinens prasa, lai tiktu noteikts arī zināms kvalitatīvs, ne tikai kvantitatīvs kritērijs, proti, grupā ietilpstošajām partijām jābūt ar līdzīgiem politiskajiem mērķiem, programmu un uzstādījumiem, kā arī jāsatiekas sēdēs un jābalso līdzīgi tajos jautājumos, ko grupa sev noteikusi par prioritārajiem, tādējādi "pierādot, ka tā tik tiešām ir saliedēta grupa", nevis mākslīga savienība.
Šobrīd Eiropas Parlamentā darbojas astoņas politiskās grupas - Eiropas Tautas partijas grupa jeb Kristīgie demokrāti, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, grupa Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa un Nāciju un brīvības Eiropa.
Absurds