"Mums ir nekavējoši un neatlaidīgi jāīsteno visi lēmumi, [kas tika pieņemti ES samitā 21.jūlijā]," viņš sacīja intervijā Francijas pētījumu institūtam Institut Montaigne.
Ž. K. Trišē arī akcentēja, ka ir radusies "absolūti kategoriska" nepieciešamība noteikt stingrāku uzraudzību pār ES valstu budžetiem gan nacionālā, gan ES mērogā.
Ž. K. Trišē ar šādiem izteikumiem nāca klajā situācijā, kad krasi padziļinājušās bažas par Grieķijas finansēm un eiro zonas parādu krīzi kopumā.
Jau vēstīts, ka Grieķijas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem piektdien tika apturētas, jo pusēm ir radušās domstarpības par to, kā Atēnas pilda savu apņemšanos samazināt deficītu valsts budžetā. Aizdevēji pašlaik veic kārtējo Grieķijas finanšu auditu, lai noteiktu, vai tā varēs saņemt sesto maksājumu no 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) vērtās pirmās glābšanas paketes, kas tika apstiprināta pērnā gada maijā. Ja Grieķija šo naudu drīzumā nedabūs, tā kļūs maksātnespējīga.
Jūlijā tika panākta vienošanās par otro Grieķijas glābšanas paketi 159 miljardu eiro (112 miljardu latu) apmērā, taču valda bažas, ka vienošanās apstiprināšana var izgāzties vai aizkavēties, jo eiro zonas valstu vidū pieaug domstarpības attiecībā uz vienošanos, kura paredz, ka Grieķijai ir jāiemaksā nodrošinājums apmaiņā pret to, ka tā saņem Somijas daļu starptautiskajā aizdevumā.