Pēc viņa teiktā, straujā vīrusa izplatība un aicinājumi reaģēt uz pandēmiju noveduši pie tā, ka "ikviena valsts, vai nu tā ir demokrātiska vai nē, gluži saprotamā kārtā nolēmusi pirmajā vietā likt savu iedzīvotāju intereses".
Kā atzinis Džonsons, pandēmija "apvienojusi cilvēci kā nekad agrāk", taču vienlaikus kļuvusi arī par "ārkārtēju šķeļošu spēku", valstīm sacenšoties savā starpā par medicīniskā aprīkojuma piegādēm.
Viņš norādījis, ka cilvēcei "pienācis laiks sadarboties, lai pārvarētu šīs neglītās plaisas", un katras valsts veselība būs atkarīga no tā, vai visai pasaulei būs pieejamas drošas un efektīvas vakcīnas,
"Mēs nedrīkstam izcīnīt 193 atsevišķas cīņas pret vienu kopīgu ienaidnieku," uzsvēris britu premjers.
Džonsons paziņojis, ka papildus tiem 48 miljoniem, ko Lielbritānija jau apsolījusi, tā iemaksās vēl pusmiljonu sterliņu mārciņu Pasaules Veselības organizācijas Covid-19 vakcīnu vispasaules pieejamības mehānismā "Covax" jeb "Covid-19 Vaccines Global Access", kura mērķis ir paātrināt vakcīnu izstrādi un nodrošināt, lai šīs vakcīnas nonāk pie kopienām, kurām tās visvairāk vajadzīgas. "Covax" programma atbalsta pētījumus deviņu iespējamo vakcīnu un citu medikamentu izstrādei.
Lielbritānija arī sākotnēji paredzēs 71 miljonu sterliņu mārciņu, lai iegādātos tiesības uz 27 miljoniem vakcīnas devu saviem iedzīvotājiem.
Džonsons turklāt paziņojis par plānu turpmākai pandēmiju novēršanai, kas izstrādāts, konsultējoties ar Bila un Melindas Geitsu fondu un Lielbritānijā bāzēto pētniecības labdarības organizāciju "Wellcome Trust".
Šai plānā paredzēts izveidot "globālu zoonožu centru" tīklu, lai identificētu vīrusus un citus patogēnus, kuri no dzīvniekiem var pāriet uz cilvēkiem, kā saskaņā ar daudzu zinātnieku domām tas noticis Covid-19 gadījumā. Plānā arī iecerēts paplašināt vakcīnu ražošanas un ārstēšanas jaudas, uzlabot pandēmiju brīdināšanas sistēmu un likvidēt to apkarošanai traucējošās tirdzniecības barjeras.