Kā aģentūru LETA informēja EP Informācija birojā Latvijā, Eiropas Komisijai (EK) saskaņā ar noteikumiem būtu tiesības konstatēt "vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs" un izvēlēties atbilstošākās sankcijas - piemēram, apturēt maksājumus vai samazināt priekšfinansējumu.
EK konsultētu īpaša neatkarīgu ekspertu grupa. EK lēmums stātos spēkā, ja pret to neiebilstu EP vai ES Padome. Dalībvalstij novēršot konstatētos trūkumus, bloķētie līdzekļi tiktu atbrīvoti.
Lai uzskatītu, ka valstī ir apdraudēts tiesiskums, EK būs jākonstatē trūkumi vienā vai vairākās jomās, piemēram, pienācīga to iestāžu darbība, kuras īsteno ES budžetu, to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un uzraudzību, kā arī pienācīga krāpšanas - arī nodokļu krāpšanas - , korupcijas vai citu ES budžeta īstenošanu ietekmējošu pārkāpumu izmeklēšana.
Tāpat šo jomu vidū ir arī lietu izskatīšana neatkarīgās tiesās, nepamatoti izmaksātu līdzekļu atguve, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas sodīšana un sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru, ja valsts ir iesaistīta tās izveidē.
Kā norādīja birojā, EK konsultētu neatkarīgu konstitucionālo tiesību un finanšu jomas ekspertu grupa. Tās sastāvā būtu pa vienam katras ES dalībvalsts apstiprinātam loceklim, bet vēl piecus apstiprinātu EP. Katru gadu ekspertu grupa izvērtētu situāciju visās dalībvalstīs, un tās secinājumi būtu publiski pieejami.
Atkarībā no fiksēto pārkāpumu vēriena EK varētu pieņemt lēmumu par vienu vai vairākām soda sankcijām, piemēram, saistību apturēšanu, maksājumu termiņu pārtraukšanu, priekšfinansējuma samazināšanu vai maksājumu apturēšanu.
Ja vien EK lēmumā nebūtu norādīts citādi, valstij joprojām būtu jāturpina attiecīgo ES programmu īstenošana un jāveic maksājumi galīgajiem saņēmējiem, piemēram, zinātniekiem vai nevalstiskajām organizācijām. EK būtu pienākums sniegt atbalstu galīgajiem saņēmējiem un rūpēties, lai viņiem tiktu izmaksātas saņemamās summas, skaidroja birojā.
Pieņemot lēmumu par sankcijām, EK parlamentam un ES Padomei nosūtītu priekšlikumu atbilstošo summu pārvietot uz budžeta rezervi. Lēmums stātos spēkā pēc četrām nedēļām, ja EP vai ES Padome šajā laikā to nenoraidītu vai negrozītu.
Tā kā lēmums ES Padomē būtu jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad atsevišķa dalībvalsts to nevarētu bloķēt.
EK konstatējot, ka pārkāpumi ir novērsti, tāda pati procedūra tiktu piemērota, lai iesaldētos līdzekļus atbloķētu.
Budžeta kontroles komitejas ziņotājs Petri Sarvamā uzsvēra, ka "svarīgākais jaunā mehānisma aspekts ir galīgo saņēmēju aizsardzība - mūsu grozījumi Komisijas priekšlikumā to ir stiprinājuši".
Savukārt Budžeta komitejas ziņotāja Eidera Gardiasavala Ruviala vērsa uzmanību, ka tiesiskuma un citu ES vērtību ievērošana ir Eiropas projekta pamatprincipi, un neviena valsts tos nedrīkst pārkāpt, neizjūtot sekas.
Noteikumu projekts ceturtdien tika apstiprināts ar 397 balsīm, pret balsojot 158, bet 69 deputātiem atturoties.
Deputāti tagad ir gatavi sarunām ar ES valstu ministriem, kuri par savu nostāju vēl nav vienojušies.
Regulas "Savienības budžeta aizsardzība vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs" projekts ir daļa no 2021. - 2027.gada ES ilgtermiņa budžeta tiesību aktu paketes.
referendums