"Mēs apsveicam Lietuvas lēmumu nošķirt Baltkrievijas un Krievijas pilsoņus. Baltkrievi pašlaik cīnās par savu brīvību, arī Ukrainā," teikts Cihanouskas publiskotajā paziņojumā.
Cihanouska norādīja, ka desmitiem tūkstošu viņas līdzpilsoņu bija jāpamet sava valsts represiju draudu dēļ, taču Lietuvā viņi ir atraduši darbu un maksā nodokļus.
"Baltkrievijas aktīvisti, cilvēktiesību aizstāvji, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, neatkarīgie žurnālisti, atrodoties Lietuvā, varēs turpināt savu cīņu pret režīmu, kas ir Lietuvas interesēs, jo Lietuva ir ieinteresēta brīvā un demokrātiskā Baltkrievijā, nevis Baltkrievijā, kurā valda neparedzams, autoritārs režīms," uzsvēra Cihanouska.
Jau vēstīts, ka Lietuvas parlaments otrdien pieņēma likumu, kas paredz nacionālās sankcijas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saistībā ar karu Ukrainā.
Ja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda to parakstīs, Baltkrievijas pilsoņi līdz nākamā gada 3.maijam Lietuvā nevarēs ievest un no tās izvest Ukrainas hrivnas. Tāpat netiks izskatīti Baltkrievijas pilsoņu pieteikumi Lietuvas pilsonības saņemšanai, ja vien procesā neiesaistīsies Lietuvas Ārlietu ministrija.
Savukārt Krievijas pilsoņiem līdzās šiem ierobežojumiem Lietuvā būs vēl citi. Piemēram, šķērsojot Eiropas Savienības ārējo robežu Krievijas pilsoņiem arī turpmāk būs papildu pārbaudes, jo šādas personas tiek uzskatītas par draudu nacionālajai drošībai, sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām.
Krievijas pilsoņi, kuriem nav uzturēšanās atļaujas Lietuvā, gadu nevarēs iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvā, kā arī netiks pieņemti viņu pieteikumi pagaidu uzturēšanās atļaujas saņemšanai Lietuvā.
Nausēdas galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris iepriekš pauda, ka prezidents varētu izmantot savas veto tiesības, ja Seims ierobežojumus Lietuvas pilsonības iegūšanai un īpašuma iegādei attiecinās tikai uz Krievijas pilsoņiem, neaizliedzot to Baltkrievijas pilsoņiem.
Budris intervijā Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT teica, ka valsts starptautiskā līmenī ir paudusi pozīciju, ka Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem jānosaka vienādi ierobežojumi. Viņaprāt, nosakot atvieglojumus Baltkrievijas pilsoņiem, tiek pieļauts tas, ka abas valstis netiek pielīdzinātas viena otrai.
Lietuva ir pievienojusies starptautiskajām sankcijām, kuras pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma noteiktas agresorvalstij Krievijai un tās sabiedrotajai Baltkrievijai.
Lietuvas Migrācijas departamenta dati liecina, ka šā gada sākumā Lietuvā dzīvoja gandrīz 49 000 Baltkrievijas pilsoņu. Daudzi no viņiem kaimiņvalstī ieradās, bēgot no Aleksandra Lukašenko režīma, kad tas 2020.gadā vardarbīgi apspieda masu demonstrācijas, kuru dalībnieki pieprasīja brīvas un demokrātiskas vēlēšanas.