"Vienošanās ar Ķīnu bija panākta, parakstīti dokumenti un sertifikāti par piena produktu eksportu uz Ķīnu. Šie sertifikāti joprojām atrodas Ķīnā, lai gan tie bija jāapstiprina pirms trim nedēļām. Tieši tai laikā bija paredzēti pirmie piena produktu kravu sūtījumi uz Ķīnu, un jūs, visticamāk, paši lieliski zināt, kādēļ Ķīnas tirgus šobrīd Lietuvai ir slēgts," izteicies premjers, atbildot uz Seima deputātu jautājumu par iespējamajiem alternatīvajiem tirgiem apstākļos, kad Krievija daļēji bloķējusi Lietuvas piena produktu ievešanu.
"Man nācās tikties ar Ķīnas vēstnieku Lietuvā. Arī no mūsu vēstniecības Pekinā esam saņēmuši vēstuli, ka iepriekš plānotā Ķīnas amatpersonu vizīte Lietuvā ir atcelta, un atceltas arī paredzētās tikšanās," piebildis valdības vadītājs.
"Ceram, ka mums sekmīgi atvērsies Brazīlijas tirgus. Pie tā šobrīd tiek strādāts. Esam jau saņēmuši atļaujas papildu piena produktu eksportam uz ASV," viņš norādījis.
Jau ziņots, ka Ķīnas neapmierinātību izraisījusi Lietuvas amatpersonu tikšanās ar Tibetas budistu garīgo līderi Dalailamu, kas septembrī bija ieradies Lietuvā.
Privātā kārtā ar Dalailamu tikās prezidente Daļa Grībauskaite. Seima ēkā ar viņam bija sarīkota tikšanās ar parlamenta deputātu grupu, bet Seima vadītāji ar Tibetas budistu garīgo līderi tikties atteicās, uzsverot, ka viņa vizīte ir privāta.
Pirms Dalailamas vizītes Tibetas atbalstītāji nodeva prezidentei vairāk nekā 6000 Lietuvas pilsoņu parakstus par petīciju, kurā viņa aicināta kā pašreizējās Eiropas Savienības (ES) prezidētājvalsts vadītāja pievērst ES vadības un visas politiskās sabiedrības uzmanību katastrofālajai situācijai Tibetā.
Kā ziņots, no 7.oktobra Krievija noteikusi daļēju Lietuvas piena produktu ievešanas aizliegumu, skaidrojot to ar produkcijas neatbilstību Krievijas noteiktajiem mikrobioloģiskajiem un sanitāri ķīmiskajiem rādītājiem. Saskaņā ar neoficiālām ziņām Maskava vienlaikus pastiprinājusi kontroli arī pār gaļas un zivju importu no šīs valsts. Savukārt septembrī Krievija sāka detalizēti pārbaudīt kravas, kuru sūtītājvalsts ir Lietuva, sagādājot finansiālus zaudējumus Lietuvas kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, bet nesniedzot nekādus oficiālus paskaidrojumus par savu rīcību. Trešdien beidzot tika ziņots, ka pārbaudes atkal notiks parastajā režīmā.
Analītiķi uzskata, ka Krievijas spiedienam pret Lietuvu ir politiski iemesli - Lietuvas prezidentūra Eiropas Savienībā, ES Austrumu partnerības programma un novembrī Viļņā gaidāmais ES samits, kurā varētu tikt parakstīts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Ukrainu.