Lai to izdarītu, Berlīnes, kurai ir federālās zemes statuss, parlaments janvāra beigās pieņēma tā dēvēto gājēju likumu, kas ir papildinājums 2018. gadā pieņemtajam Berlīnes mobilitātes likumam. Toreiz likuma uzsvars tika likts uz drošības un infrastruktūras uzlabošanu pilsētā velobraucējiem. Šāds likums ir nozīmīgs Vācijā, kur autobūve ir viena no dominējošajām industrijām.
Deutsche Welle raksta, ka jaunais likums, kas ir šāds pirmais Vācijā, paredz konkrētus pasākumus gājēju ērtību uzlabošanai, piemēram, luksofora zaļā signāla ilguma pagarināšanu gājējiem, drošības uzlabošanu skolēnu piekļuves skolām ceļos, gājēju pāreju skaita nozīmīgu palielināšanu, soliņu skaita palielināšanu cilvēkiem, kuriem, pārvietojoties kājām, nepieciešama atpūta. Paredzēts arī daudz lielākā skaitā vietu padarīt lēzenas apmales, lai atvieglotu to pārvarēšanu cilvēkiem ratiņkrēslos. Daudz stingrāki būs noteikumi, kā būvniekiem jānodrošina gājēju un velobraucēju droša pārvietošanās ap celtniecības objektiem. Pilsētas varasiestādēm būs stingrāk jāvēršas pret tiem, kuri bīstami vada transportlīdzekļus vai atstāj tos vietās, kur nav atļauta transportlīdzekļu stāvēšana. Arī velosipēdistiem būs jāievēro stingrāki noteikumi braukšanai pa ietvēm un velosipēdu novietošanai uz tām, lai neapdraudētu gājējus un neradītu viņiem neērtības. Katram no Berlīnes 12 rajoniem tuvākajos trīs gados jāizstrādā tam īpaši nepieciešamo izmaiņu pilotprojekts.
Likumu pēc konsultācijām ar vairākām nevalstiskajām organizācijām atbalstīja Berlīnes centriski kreisā valdošā sociāldemokrātu, kreiso un zaļo koalīcija, kā arī biznesam draudzīgie brīvie demokrāti. "Likums tālāk uz priekšu virza pilsētas transformāciju no tādas, kur priekšroka ir automašīnām, uz tādu, kur priekšroka ir gājējiem, lai uzlabotu visu berlīniešu dzīves kvalitāti," paziņojis Berlīnes parlamenta zaļo runasvīrs transporta jautājumos Haralds Morics.
Berlīnes mobilitātes likuma galvenais mērķis ir panākt, lai satiksmes negadījumos netiktu nonāvēts vai negūtu smagus ievainojumus neviens cilvēks. 2020. gadā gandrīz divas trešdaļas no Berlīnē reģistrētajiem 50 satiksmes negadījumos bojāgājušajiem bija gājēji vai velobraucēji.