Bez pajumtes
Lai arī bēgļu plūsmas uz ES aizvadītajos gados pakāpeniski samazinājās, daudzviet situācija ar esošo ieceļotāju izmitināšanu ir pasliktinājusies. Īpaši dramatiski apstākļi pērnā gada izskaņā izveidojās ES pievārtē – Bosnijā un Hercegovinā. The New York Times vēsta, ka aizvadītajos mēnešos simtiem bēgļu netālu no Horvātijas robežas ir bijuši spiesti pat mīnus 15 grādu salā pavadīt naktis ārā.
Dati rāda, ka valstī ir ap astoņiem tūkstošiem nelikumīgo ieceļotāju, no tiem apmēram ceturtā daļa ir bez pajumtes.
Problēmas sākās pērngad, kad tuvējās Bihačas pilsētas pašvaldība lika patvēruma meklētājiem pamest par ES līdzekļiem celto un uzturēto pagaidu izmitināšanas centru. Vairums nepilngadīgo tika pārvietoti uz citām vietām, bet pieaugušie palika bez apkures, tekoša ūdens un pat pajumtes. The New York Times apraksta mazgāšanos sniegā un stāvēšanu pārtikas rindā ar basām kājām. ''Mēs šeit nevaram runāt pat par visminimālākajiem humānajiem standartiem,'' komentējusi Nikola Beja no Dānijas Migrantu padomes, kas kopā ar citām cilvēktiesību organizācijām pērn steigšus konstruēja pagaidu nometni. Tomēr nometne neesot atbildusi drošības standartiem un tikusi nojaukta, jau atkal atstājot patvēruma meklētājus bez pajumtes. France24 apraksta ģimenes ar maziem bērniem, kas spiestas mitināties pussabrukušās ēkās vai caurās teltīs.
Lai gan Bosnijas un Hercegovinas valdība gadu mijā solīja situāciju atrisināt, valsts likumdošana tai neļauj kontrolēt, kā pašvaldības, kas atsakās izmitināt migrantus, izmanto savu teritoriju.
Aģentūra AFP citē Bihačas iedzīvotājus, kas vaino ES divkosībā un uzskata, ka tā valstī ''vēlas izveidot stāvlaukumu migrantiem, ko negrib uzņemt Eiropā''.
Jāmin gan, ka ES valstij ir piešķīrusi vairāk nekā 100 miljonu eiro migrantu izmitināšanai. Janvārī ES diplomātiskā dienesta vadītāja Žuzepa Borela pārstāvis Pēters Stano norādīja, ka situācija ir nepieņemama un steidzami jārisina. ''Ja Bosnija un Hercegovina nespēs izpildīt šīs prasības, būs sekas,'' brīdinājis Borela preses sekretārs. Tiesa gan, nekādi konkrēti soļi no ES puses līdz šim nav sekojuši.
Sals un plūdi
Arī citviet uz tā sauktā Balkānu ceļa migrantiem šoziem ir grūtības. Starptautiskā organizācija Ārsti bez robežām vēsta, ka simtiem cilvēku dzīvo smagos apstākļos pie Itālijas ziemeļu robežām. ''Lai gan kopējais ieceļotāju skaits ir samazinājies, pazemojumi, vardarbība un ciešanas, ko pieredz vīrieši, sievietes un bērni, nav mainījušies,'' raksta starptautiskās organizācijas pārstāvji.
Savukārt The Guardian ziņo par Grieķijas Lesbas salā izmitinātajiem migrantiem, kuru pagaidu nometne nav piemērota ziemas periodam un, kā secinājuši neatkarīgi pētnieki, ir izvietota vietā ar augstu svina piesārņojumu.
Situācija ir smaga arī ārpus Eiropas. Organizācija Human Rights Watch (HRW) vēsta par sīriešu bēgļiem, kas izmitināti pie Libānas un Sīrijas robežas, arī viņiem, līdzīgi kā Balkānos iestrēgušajiem, trūkst guļvietu un apkures, lai relatīvi droši pārlaistu ziemu. HRW pārstāve Mišela Randava skaidrojusi, ka ap 15 tūkstošiem cilvēku ik dienas saskaras ar plūdiem, salu, badu un globālās pandēmijas sekām. Līdzīga situācija ir arī pie Turcijas un Sīrijas robežas, kur lietavas appludinājušas vismaz 50 tūkstošu bēgļu mītnes, radot slimību riskus.