"Krievijas pusei, darbuzņēmējam jāpiegādā kodoldegviela pirmajai reaktoru uzpildīšanai. Degviela pirmajam reaktoram tiks piegādāta 2018.gada beigās," viņš norādījis preses konferencē.
Pēc ministra teiktā, pašlaik sadarbībā ar Astravjecas AES būvdarbu ģenerāluzņēmēju - Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas Rosatom meitassabiedrību Atomstrojeksport - tiek izstrādāta papildu vienošanās, kurā būs aprakstīti visi kodoldegvielas piegādes noteikumi.
Mihadjuks arī pastāstījis, ka pašlaik Astravjecas AES būvlaukumā norisinās sagatavošanās darbi decembra beigās saņemtā pirmā reaktora jaunā korpusa montēšanai.
Kā ziņots, spēkstacijas būvlaukumā, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas, pagājušajā vasarā 330 tonnas smagais reaktora korpuss nokrita no četru metru augstuma. Lai gan Minska sākotnēji centās noliegt pašu incidenta faktu un vēlāk - tā iespējamās sekas, tomēr ar aktīviem Lietuvas institūciju pūliņiem izdevās panākt, lai Baltkrievija atzītu par nepieciešamu korpusa nomaiņu, un Rosatom tam piekrita, vismaz uz pusgadu atliekot reaktora montāžas sākšanu.
Decembra nogalē, transportējot uz AES jauno reaktoru, manevru laikā Baltkrievijas dzelzceļa stacijā Slavnoje tā korpusa metāla aizsargapvalks saskārās ar kontakttīkla balstu, bet AES būvdarbu pasūtītāja Belarusskaja atomnaja elektrostancija norādīja, ka nekādi bojājumi korpusā nav atklāti.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu Grodņas apgabala Astravjecas rajonā, aptuveni 50 kilometrus no Viļņas. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Par kaimiņos topošās AES drošību īpaši raizējas Lietuva, kuru satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Spēkstacijā būs divi 1200 megavatu jaudas reaktori. Pirmo no tiem plānots iedarbināt 2019.gadā.