Pērnruden Baltkrievijas Enerģētikas ministrija solīja pirmo no abiem jaunās spēkstacijas reaktoriem iedarbināt martā, bet vēlāk šo termiņu pārcēla uz maiju vai jūniju, norādot, ka ap gada vidu plāno reaktoru pieslēgt valsts energosistēmai un līdz gadumijai sasniegt projektēto jaudu.
Taču, kā šonedēļ Sočos notiekošajā starptautiskajā izstādē Atomexpo-2019 sacījis Mihadjuks, tagad reaktoru paredzēts fiziski iedarbināt rudenī, ja vien gatavošanās procesā negadīsies kādi ārkārtēji nenovēršami apstākļi.
Viņš atzinis, ka līdz reaktora iedarbināšanai vēl paredzēti vairāki sagatavošanās un izmēģinājumu darbu posmi, un piebildis, ka kodoldegviela uz Astravjecu tiks nogādāta aptuveni mēnesi pirms reaktora iedarbināšanas, ja viss ritēs gludi.
"Mēs darām visu, lai šogad energobloku varētu iedarbināt," uzsvēris Mihadjuks.
Pēc viceministra teiktā, objektā pabeigti galvenie celtniecības un montāžas darbi un tagad Astravjecā no Krievijas ieradusies liela speciālistu komanda - aptuveni 400 cilvēki, kas nodarbosies ar iekārtu iestatīšanu un noregulēšanu.
Saskaņā ar sākotnējiem Minskas plāniem Astravjecas pirmo reaktoru bija paredzēts iedarbināt jau 2018.gada novembrī, taču šis termiņš tika atlikts, kad 2016.gadā topošās spēkstacijas būvlaukumā pārvietošanas laikā nogāzās AES reaktora korpuss un to nācās nomainīt.
Otro reaktoru paredzēts iedarbināt aptuveni gadu pēc tam, kad būs sācis darboties pirmais.
Kā otrdien norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, vairākkārtēja reaktora iedarbināšanas termiņu pārcelšana liecina, ka Baltkrievija spēkstacijas ekspluatācijai nav gatava. "Ārējie darbi ir pabeigti, bet iekšpusē, kur darbu un prasību ir visvairāk, šīs lietas vēl nav izdarītas," viņš uzsvēris.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.
Lietuva jau gadiem ilgi kritizē šo Baltkrievijas projektu, ko īsteno Krievijas korporācija Rosatom, un centusies panākt tā apturēšanu, jo uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
Minska Lietuvas pārmetumus noraida, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.