Turklāt, jo gados jaunāki respondenti, jo biežāk viņi sevi identificē kā ukraiņus, teikts Goršeņina institūta veiktajā pētījumā.
Ukrainas rietumu reģionā sevi kā ukraiņus identificē 98,3% iedzīvotāju, ziemeļu reģionā - 94,8%, centrālajā reģionā - 94,2%, dienvidu reģionā - 87,5%, austrumu reģionā - 84,6%.
Pēdējā tautas skaitīšana Ukrainā tika veikta 2001.gadā. Toreiz 77,8% iedzīvotāju sevi identificēja kā ukraiņus, bet 17,3% - kā krievus.
Aptauja arī parādīja, ka 55% no tiem, ka sevi uzskata par krieviem, sevi uzskata arī par Ukrainas pilsoņiem. Ceturtdaļa no tiem identificē sevi kā bijušās PSRS pilsoni. Vairums no viņiem dzīvo Ukrainas austrumos un ir vecumā virs 60 gadiem.
Ukraiņu valodā mājās runā vairāk nekā 60% aptaujāto, krievu - 37%. Taču šos radītājus varēja būtiski ietekmēt apstāklis, ka aptaujā nepiedalījās okupēto austrumu teritoriju iedzīvotāji, kas lielākoties tiek uzskatīti par krievvalodīgajiem.
Pilsētas institūta direktors Aleksandrs Kobzarevs norādīja, ka pēdējo vairāk nekā 100 gadu laikā, sākot no 1900.gada, ukraiņu īpatsvars Ukrainā gandrīz netika mainījies.
"Neskatoties uz Golodomoru, uz citiem notikumiem, to procents, ka sevi identificēja kā ukraini, palika nemainīgs. Bet dažos pēdējos gados ukraiņu daļa ir strauji uzlēkusi. Un to noteikti ietekmēja karš, kas šobrīd turpinās," sacīja Kobzarevs.
Pētījums tika veikts šī gada aprīlī-maijā, aptaujājot 2000 pilngadīgus respondentus visos Ukrainas reģionos, izņemot anektēto Krimu un okupētos Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonus.
Pūķins ir vāronis