Vairākas rietumvalstis arī kritizēja Poliju par stingrajiem abortu likumiem, aicinot katoļticīgo valsti nodrošināt sievietēm tiesības uz drošiem un likumīgiem abortiem. Tās arī vērsa uzmanību uz ksenofobiskas atmosfēras pieaugumu, kas palielinājis pret ārvalstniekiem pastrādāto noziegumu skaitu.
Ženēvā otrdien notikušās debates ir pirmā reize, kad ANO Cilvēktiesību padomē tiek apspriests cilvēktiesību stāvoklis Polijā. Šāds pārskats ik pa laikam tiek veikts par ikvienu ANO dalībvalsti.
Vašingtonas bažas par situāciju Polijā pauda ASV pārstāve Šeila Leonarda.
"Mēs joprojām esam dziļi nobažījušies par tiesu neatkarību," viņa paziņoja.
"Mēs arī bažījamiem par diskriminācijas un pret minoritātēm vērsto incidentu turpināšanos, tostarp homofobiskām, ksenofobiskām un antisemītiskām runām un rīcību," piebilda ASV pārstāve.
Polijas amatpersonas aizstāvēja valsts politiku, norādot, ka ieviestās izmaiņas atbilst Eiropas Savienības (ES) normām.
Varšavas pārstāve, Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Renata Ščeha ziņoja, ka valdība ar jauniem pabalstiem ir ievērojami samazinājusi nabadzību bērnu vidū.
Vairāki foruma delegāti atzina, ka Polijā patiešām samazināta bērnu nabadzība, kā arī aicināja Varšavu uzrādīt uzlabojumus arī citās jomās.
Turcijas delegāts pauda bažas par pret musulmaņiem vērsto noskaņojumu Polijā, bet Krievijas delegāts kritizēja nesen piedzīvoto vandalisma vilni Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru piemiņas vietās.
ES jau ir paustas bažas par Polijas konservatīvās valdības rīcību, ierobežojot tiesu un sabiedrisko mediju neatkarību.