Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote

Amerikāņi vēlējušies Lietuvā izmitināt aizturētos teroristus

Lietuvā esot bijis cietums, kurā ASV Centrālās izlūkošanas pārvalde (CIP) izvietoja cietumniekus, un bijusi iecere Lietuvā izmitināt septiņus līdz deviņus mazāk bīstamos, no Gvantanamo cietuma atbrīvotos teroristus.

Par to, ka ASV savulaik vēlējusies mazapdzīvotās Lietuvas vietās "integrēt septiņus līdz deviņus mazāk bīstamus" Gvantanamo ieslodzītos, trešdien portālam 15min.lt trešdien atzinis bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, piebilzdams, ka nekavējoties noraidījis šādu piedāvājumu. 

Laikraksts The Washington Post rakstīja, ka kāda šai ziņojumā minēta slepena vieta esot CIP cietums Lietuvā. No ziņojuma arī izrietot, ka sākumā ASV melojušas Lietuvai par šā cietuma mērķiem, bet vēlāk tas slēgts pēc atteikuma vienu ieslodzīto nogādāt vietējā slimnīcā, kad Vašingtonai par viņa ārstēšanu nācies maksāt miljonus citai valstij. 

"Briselē, Eiropas Savienības prezidentu tikšanās laikā, pie manis pienāca ASV pārstāvji un jautāja, vai esmu ar mieru ieturēt kopīgas brokastis. Viņi neteica, par ko runāsim un ar ko paredzēta tikšanās. Es labprāt piekritu," stāstījis Adamkus. 

Viņš gan nav varējis atsaukt atmiņā precīzu šīs tikšanās laiku, vien norādījis, ka tas bijis viņa otrā pilnvaru termiņa laikā - starp 2004. un 2009.gadu. 

"Brokastojām kopā ar trim ASV pārstāvjiem. Viņi man vaicāja, vai Lietuvā būtu iespēja nometināt septiņus līdz deviņus Gvantanamo ieslodzītos un integrēt viņus mūsu sabiedrībā. Tika runāts par mazapdzīvotām, nomaļām vietām. Kā man skaidroja, šie ieslodzītie neesot bīstami. Es kategoriski atteicos un paskaidroju, ka tādas lietas Lietuvā nav iespējamas," sacījis bijušais prezidents. 

Amerikāņiem viņš skaidrojis, ka sveši eksotiska paskata ļaudis nomaļās apdzīvotajās vietā tūdaļ izraisītu aizdomas un viss noskaidrotos jau nākamajā dienā. Sarunbiedri viņa teiktajam piekrituši, un vairāk par to nav runāts. 

Adamkus atcerējies, ka vēlāk šo jautājumu izvirzījuši Valsts drošības departamenta darbinieki (VSD) - apsvērta iespēja ieslodzītos no Gvantanamo izvietot Nemenčinē, domājams, Lietuvas armijas mācību centrā. 

"Pats aizbraucu uz Nemenčini, apskatīju to teritoriju, telpas, tur bija kaut kāds mācību centrs. Kategoriski pateicu, ka tas nav iespējams. Bija pilnīgi skaidrs, ka tur nav pienācīgu drošības apstākļu un mēs tādus ieslodzītos pieņemt nevaram. Kopš tā laika šis jautājums vairs netika izvirzīts," viņš piebildis. 

Kā vairākkārt uzsvēris bijušais prezidents, pat pēc Senāta ziņojuma publiskošanas viņš netic, ka Lietuvā turēti ieslodzījumā CIP cietumnieki. 

"Tas, ka kāds kaut ko noskaidrojis, man nav nekāds pierādījums. Esmu runājis ar mūsu drošības dienestu vadītājiem, un viņi man ne vienreiz vien apliecinājuši, ka nekādu cietumnieku nav bijis. Kamēr nebūšu redzējis oficiālus dokumentus, kur melns uz balta rakstīts, ka šie cilvēki tiešām turēti ieslodzījumā Lietuvā, neticēšu tam," viņš paziņojis. 

Lietuvā parlamentārā izmeklēšana iespējamo CIP cietumu lietā tika uzsākta pēc tam, kad ASV televīzijas kanāls ABC News 2009.gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001.gada 11.septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga Al Qaeda gūstekņiem. Saskaņā ar telekanāla apgalvojumu šī ieslodzījuma vieta darbojusies līdz 2005.gada nogalei, bet slēgta, kad presē parādījusies informācija par šādiem cietumiem Polijā un Rumānijā. 

2009.gada decembrī Lietuvas parlamentārās izmeklēšanas rezultātā kā potenciālie CIP cietumi tika identificēti divi objekti, kas varētu būt darbojušies no 2003. līdz 2006.gadam. Tomēr, neskatoties uz videoierakstiem, kuros redzama CIP lidmašīnu nolaišanās Lietuvā, tika secināts, ka nav iespējams noteikt, vai ar šīm lidmašīnām tiešām transportēti ieslodzītie. 

Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu Lietuvas dalībai NATO. 

Vēlāk atsevišķu izmeklēšanu uzsāka Lietuvas Ģenerālprokuratūra, bet 2011.gada janvārī šī izmeklēšana tika izbeigta, atzīstot, ka nav izdevies iegūt datus, ka Viļņā un tās tuvumā esošajos objektos būtu nelikumīgi turēts apcietinājumā kaut viens kādas citas valsts pilsonis. 

Šā gada februārī Lietuvas Ģenerālprokuratūra sāka pirmstiesas izmeklēšanu saistībā ar cilvēktiesību organizācijas Redress un Viļņas Cilvēktiesību institūta izteiktu pieļāvumu, ka laikā no 2004. līdz 2006.gadam slepenā CIP cietumā Lietuvā varētu būt turēts Saūda Arābijas pilsonis Mustafa al Havsavi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits