Kustība, kurai nav formālu līderu, ir uzsvērusi, ka tai nav politiskās piederības. Viena daļa kustības dalībnieku uzskata, ka viņiem ir jāturpina iziet ielās un pieprasīt pārmaiņas, savukārt citi ir pārliecināti par nepieciešamību mest izaicinājuma cimdu tradicionālajiem politiskajiem spēkiem. Ir pat izveidojušās atsevišķas dzelteno vestu grupas, kas plāno startēt šogad paredzētajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Kustībai ir uzradušies arī "precinieki" pašmāju un ārvalstu populistu izskatā.
"Mums ir jākandidē"
Dzelteno vestu protesti sākās novembrī, kad tūkstošiem cilvēku, tērpušies atstarojošās vestēs, visā Francijā nobloķēja autoceļus, lai protestētu pret prezidenta Makrona plāniem palielināt nodokli degvielai. Drīz vien protesti pārauga plašā kustībā, kas iestājas pret dzīves dārdzību, sociālo nevienlīdzību un pieprasa palielināt nodokļus valsts bagātākajiem iedzīvotājiem.
Dzeltenās vestes apsūdzēja Makronu augstprātībā un atrautībā no vienkāršajiem pilsoņiem. Kustības rīkotie iknedēļas protesti galvaspilsētā nereti ir pārauguši sadursmēs starp demonstrantiem un policiju. Decembra sākumā dzelteno vestu protestu laikā Parīzes centrā tika dedzinātas automašīnas un izdemolēti veikali.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 8. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
kustība un "kustība"