“Kad Lielbritānija atstās Eiropas Savienību, es ceru, ka tas mudinās arī citas valstis uzdot arī sev jautājumu, vai viņi negrib būt saimnieki savā valstī. Mēs būtu jums labi kaimiņi, noslēgtu brīvās tirdzniecības līgumu, citus līgumus”, saka Kārsvels.
Konservatīvās partijas piedāvājums rīkot referendumu par Lielbritānijas dalību Eiropas savienībā izskanēja pirms vēlēšanām jau 2010.gadā, bet palika tikai vārdos. Šogad - atkal parlamenta vēlēšanas, un atkal solījumi. Valsts premjers Deivids Kemerons apzvēr - ja viņa pārstāvētā Konservatīvā Partija uzvarēs un pats politiķis saglabās amatu, tautas nobalsošana notiks.
Kaut gan tradicionāli Lielbritānija ir divpartiju valsts, sadalīta starp Konservatīvo partiju un “leiboristiem”, pēdējā laikā tas mainās. Nevienai no šīm partijām reitingi nesola vairāk par piecdesmit procentiem balsu un rezultātu prognozēt neuzņēmās neviens. Tātad, Deivida Kemerona izredzes palikt amatā un organizēt referendumu vairs neizskatās pārliecinošas. Turklāt divas lielās partijas runā ar daudzām balsīm un vairās ieņemt konkrētu pozīciju par vai pret Eiropas Savienību.
Eiroskeptiķu balsis abiem atņem britu politikas lecošā zvaigzne, labējā Lielbritānijas neatkarības partija jeb UKIP.
Pēdējā laikā tā laika sabiedrības domas aptaujas uzrādījušas mainīgu rezultātu – vienu gadu pārsvars eiroskeptiķiem, citā – optimistiem. Pēdējie dati liecina, ka piecdesmit seši procenti vēlās, lai Lielbritānija paliek Eiropas Savienībā. Tas ir augstākais radītājs kopš deviņdesmito gadu sākuma.