Uzbrukums notika laikā no 2014.gada marta līdz augustam un ietekmēja vairākus Seulas Metro apkalpojošos uzņēmumus, kuri atbild par četru galveno metro līniju apkalpošanu, pastāstīja deputāts.
Gandrīz 60 darbinieku datori tika inficēti ar ļaundabīgu programmatūru. Pēc uzbrukuma seku analīzes Dienvidkorejas izlūkdienests atklāja, ka ļaundabīgās programmatūras līdzinājās tām, kuras iepriekš izmantojuši Ziemeļkorejas hakeri.
Seulas Metro pārstāvis apstiprināja uzbrukumu, bet uzsvēra, ka datori, kas tika izmantoti tieši metro līniju operācijām, nebija cietuši.
"Tika nopludināti dati un informācija, bet nekas neattiecās uz tiešajām operācijām," teica pārstāvis. "Mēs joprojām nezinām, kas stāvēja aiz uzbrukuma."
Seulas metro tīkls ir viens no noslogotākajiem pasaulē, un katru dienu tajā tiek pārvadāti apmēram 5,25 miljoni pasažieru.
Dienvidkoreja pēdējos gados vainojusi Ziemeļkoreju vairākos kiberuzbrukumos militārām institūcijām, bankām, valdības iestādēm, televīzijas kanāliem un mediju mājaslapām.
Pagājušā gada decembrī Seula apsūdzēja Phenjanu kiberuzbrukuma veikšanā Dienvidkorejas atomelektrostacijas operatoram. Phenjana noraidīja jebkādu saistību ar to un apvainoja Seulu incidenta safabricēšanā.
Dienvidkoreja ir uzlabojusi savu interneta drošību, kopš tā bažās par sistēmas ievainojamību 2010.gadā izveidoja īpašu kiberpavēlniecību.
Valsts Aizsardzības ministrija uzskata, ka Ziemeļkorejai ir elitāra kiberkara vienība, kurā darbojas līdz 6000 cilvēkiem, un uzskata tās spēju veikt kiberuzbrukumus par nopietnu apdraudējumu.