Dienvidkorejas armija paziņoja, ka, reaģējot uz Ziemeļkorejas rīcību, palaidusi raķetes no zemes, jūras un gaisa.
Šogad Ziemeļkoreja veikusi gandrīz duci ieroču izmēģinājumu, parādot neierastu aktivitāti pret Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijām.
Ceturtdien notikušajam izmēģinājumam līdzīgi tāla rādiusa raķešu un kodoltesti Ziemeļkorejā bija apturēti kopš 2018.gadā valsts līderis ir Kims Čenuns tikās ar toreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai gan 2019.gadā diplomātiskie centieni cieta neveiksmi.
Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins paziņoja, ka ceturtdien notikušais starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājums ir "Kima starptautiskajai sabiedrībai dotā solījuma pārkāpums", kas apdraud Korejas pussalu, reģionu un starptautisko sabiedrību, kā arī ir skaidrs ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpums.
Dienvidkorejas Apvienotais štābs vēstīja, ka ceturtdien izmēģinājums veikts no Sunaņas, kur pagājušajā nedēļā, kā domājams, notika neveiksmīga palaišana. Raķete lidojusi 6200 kilometru attālumā.
Japānas valdība paziņoja, ka raķete pēc 71 minūtes ilga lidojuma nogāzusies Japānas teritoriālajos ūdeņos.
Ar kodolieročiem bruņotā Ziemeļkoreja ilgstoši tiekusies izstrādāt starpkontinentālo ballistisko raķeti, kas var nest vairākas kaujas galviņas, un, kā ziņo ASV un Dienvidkorejas institūcijas, pašlaik izmēģina Hwasong-17, kuru Phenjana demonstrēja militārā parādē 2020.gada oktobrī.
Pagājušajā nedēļā raķetes, domājams, arī Hwasong-17, izmēģinājums bija neveiksmīgs un tā eksplodēja gaisā virs Ziemeļkorejas galvaspilsētas.
Iepriekšējos raķešu izmēģinājumus Ziemeļkoreja maskēja par "izlūkošanas satelītu" palaišanu.
15.aprīlī būs Ziemeļkorejas valsts dibinātāja Kima Irsena 100.dzimšanas diena, un analītiķi prognozē, ka tai par godu tiks palaista starpkontinentālā ballistiskā raķete vai satelīts.
Ziemeļkoreja līdz šim bija izmēģinājusi trīs starpkontinentālas ballistiskās raķetes. Pēdējais tāds izmēģinājums bija 2017.gada novembrī, kad tika palaista Hwasong-15, kura, kā domājams, ir pietiekami jaudīga, lai sasniegtu Vašingtonu un pārējo ASV teritoriju.
Analītiķi pieļauj, ka Kims izmanto situāciju, kad Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ ir pasliktinājušās ASV attiecības ar Ķīnu un Krieviju, kā arī Dienvidkorejā gaidāma prezidenta maiņa, kad liberāli Munu maijā amatā nomainīs jaunievēlētais konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols, kurš ir jaunienācējs politikā.
Raķešu izmēģinājumu aktivitāti analītiķi skaidro arī ar Ziemeļkorejas vēlmi atgādināt lielvarām, ka atšķirībā no Ukrainas tai ir kodolieroči.