Zelenskis intervijā laikrakstam Guardian pavēstīja, ka Ukraina var izstāties no sarunām, ja gada laikā kopš decembrī notikušā Normandijas formāta samita nebūs panākts progress.
"Mēs varam iztērēt vienu gadu visam līgumam. Tad tas ir jāīsteno. Ilgāk ir aizliegts," intervijā pavēstīja Zelenskis.
"Es neatdošu piecus gadus, kurus man deva ukraiņu tauta, lai Minskā piecus gadus risinātu sarunas. Es to nedarīšu."
"Laiks iet," sacīja Zelenskis, norādot, ka vēlas koncentrēties uz valsts iekšējām problēmām. "Ja tas būs ilgāk, mums vajag mainīt formātu un izvēlēties citu stratēģiju."
Pēc viņa teiktā, ir "divi vai trīs plāni", ko darīt pēc iespējamās aiziešanas no sarunām, taču sīkāku informāciju nesniedza.
Zelenskis konflikta atrisinājumu valsts austrumos izvirzījis par savu augstāko prioritāti.
Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderu samitā decembrī neizdevās panākt izrāvienu, bet četri līderi panāca vienošanos jautājumā par cietumnieku apmaiņu, kā arī vienojās par turpmākiem soļiem Austrumukrainas konflikta atrisinājuma virzienā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
Krievijai
ukrops
jautājiens