"Viļņu māc likviditātes problēma. Esam nenovēršamā defoltā. Nespējam sabalansēt ieņēmumus un izdevumus. Kontā ir mīnus 26 miljoni," norāda Klimantavičs.
Administrācijas direktors šai situācijā vainojis sistēmiskas Lietuvas valdības un Seima kļūdas. "Tas būs pirmais galvaspilsētas defolta gadījums Eiropā. Valsts, kas plāno pilsētas ieņēmumus, noved pilsētu līdz šādam stāvoklim," viņš paziņojis.
"Esam vērsušies pēc aizdevuma pie Finanšu ministrijas, jo neviena banka mums vairs neaizdod ne litu," stāstījis pašvaldības administrācijas vadītājs. "Bankas skaidro, ka naudu neaizdos, kamēr nebūs sabalansēti ieņēmumi un izdevumi. Šī iemesla dēļ budžetā izveidojies caurums vēl 100 miljonu litu apmērā, ko mēs nespējam segt."
Viņš apliecinājis, ka galvaspilsētā pēdējā laikā apturēti visi investīciju projekti, Viļņā renovētas tikai 28 skolas, kamēr visā valstī - 70% skolu.
Viļņas vicemērs Roms Adomavičs aicinājis neizlikties un nevairīties no vārda "bankrots". Viņš ieteicis valstij uzņemties daļu visu pašvaldību parādu, jo tad "dzīve sāktu kustēties uz priekšu".
Klimantavičs uzskata, ka situācija ir "bēdīga un pazemojoša" dažādu iemeslu dēļ, ieskaitot Viļņai paredzētās iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļas samazināšanu, norāda portāls Vz.lt.
Pēc viņa teiktā, situāciju varētu noregulēt desmit gadu laikā, bet nepieciešams aktīvāks valsts atbalsts - minētā nodokļa daļas palielināšana un palīdzība dažu parādu restrukturizēšanā.
Atšķirīgi situāciju vērtējis finanšu ministra vietnieks Edmunds Žilevičs. Viņš gan atzinis, ka pašreizējā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļas piešķiršanas kārtība ir labvēlīgāka provinces pašvaldībām, nevis lielajām pilsētām, un solījis, ka jau no nākamā gada šī daļa Viļņai tiks pastāvīgi palielināta.
Vienlaikus viceministrs uzsvēris, ka Finanšu ministrija piedalās galvaspilsētas parādu segšanā - 2014.gadā šim nolūkam vien papildus Viļņas pašvaldības budžetam no valsts atvēlēti 115 miljoni litu, bet nākamgad šī summa tiks palielināta vēl par 25 miljoniem litu.
"Piešķirtie līdzekļi nav mazi, cits jautājums, vai tie tiek novirzīti tieši parādu dzēšanai," viņš norādījis, piebilstot, ka pēdējo triju gadu laikā Viļņas ieņēmumi bijuši lielāki, nekā plānots, tomēr vienlaikus auguši arī parādi.
Viļņas parāds kopš gada sākuma gan samazinājies par aptuveni 14 miljoniem litu, tomēr kopējais parāda līmenis gandrīz divkārt pārsniedz Lietuvas tiesību aktos pieļauto. Lielākā problēma ir galvaspilsētas pašvaldības parādi uzņēmumiem, kas joprojām aug - gada sākumā tie bija 601,5 miljonu litu, bet 1.septembrī - jau 632,6 miljoni litu.
Šogad Viļņai atvēlētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa palielināta par sešiem procentpunktiem - līdz 48%.
Saskaņā ar Lietuvas galvaspilsētas pašvaldības datiem aizpērn ieņēmumu daļa, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Viļņā bijusi 1865 litu, kamēr Kauņā šis rādītājs sasniedzis 2045 litus, Rīgā - 3029 litus un Tallinā - 3270 litus.