Lielbritānijas galēji labējās kustības Angļu aizsardzības līga līderis Stīvens Lenons apgalvo, ka neattaisno norvēģu slepkavas rīcību, tomēr tā «daudzus esot nobiedējusi, likusi padomāt». «Cilvēkiem vajadzētu padomāt, kas notika Oslo, un saprast, ka Eiropā pieaug dusmas,» uzskata S. Lenons. «Jūs apspiežat cilvēku tiesības, jūs apspiežat cilvēku balsis, tādēļ viņi turpinās darboties pagrīdē, bet tas neliek problēmai pazust.»
Eiroparlamentārietis Mario Borgecio, kurš pārstāv Itālijas valdībā esošo pret imigrantiem noskaņoto partiju Ziemeļu līga, medijiem atzinies, ka «dažas no A. B. Breivīka idejām, izņemot vardarbību, ir labas, dažas pat lieliskas», raksta New York Post.
Pēdējos gados, kad Eiropa piedzīvo dziļas ekonomiskās problēmas, sabiedrībā pieaug atbalsts politiskajām organizācijām, kas pauž pret imigrantiem un musulmaņiem vērstas idejas. Nīderlandes parlamentā trešā lielākā pārstāvniecība ir Brīvības partijai, kuras līderis Gērts Vilderss musulmaņu svētos rakstus Korānu ir salīdzinājis ar Ādolfa Hitlera grāmatu Mein Kampf (Mana cīņa). Tādās ziemeļvalstīs kā Zviedrija un Somija, kas tiek uzskatītas par vienām no tolerantākajām pasaulē, parlamentā pirmo reizi ir iekļuvušas partijas, kas atbalsta imigrācijas ierobežošanu.
Pētījumi liecina, ka galēji labējie spēki piedzīvo biedru skaita samazināšanos, tomēr pieaug tādu cilvēku skaits, kas ekstrēmās idejas perina vie-natnē, nemeklējot domubiedrus. Tiesībsargājošajām iestādēm šādus indivīdus esot neiespējami uziet, apgalvo Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs. «Mēs zinām, ka pastāv briesmas saistībā ar galēji labējo aktivitātēm, tomēr problēmas nav ar tiem, kas ir mūsu redzeslokā, bet tiem, kuri pašradikalizējas slepenībā,» H. P. Frīdrihs stāsta izdevumam Rheinische Post. Šādi - dēvēti par brīvajiem nacionālistiem - radikāļi esot mazāk paredzami, tādēļ pastāv lielāka varbūtība, ka viņi izmantos vardarbību savu mērķu realizēšanai.