Pēdējās aptaujas paredz uzvaru sociālistam Nikolasam Maduro, kuru kā savu pēcteci Venecuēlas vadītāja krēslā vēlējās redzēt U. Čavess. Tomēr šoreiz cīņa solās būt sīvāka, nekā ierasts, jo opozīcijas spēku kopējais kandidāts Enrike Kapriless, pateicoties aicinājumiem uz pārmaiņām un tautas vienotību, ir ieguvis plašu atbalstītāju loku.
Svētība no mazā putniņa
Klajš populisms, savstarpēji apvainojumi un pat lāstu uzlikšana raksturo priekšvēlēšanu laika gaisotni Venecuēlā, kas vēl pa īstam nav attapusies pēc U. Čavesa nāves.
Valstī valdošās emocijas savā labā izmanto aizsaulē aizgājušā vadoņa jeb Comandante protežē N. Maduro. 50 gadu vecais bijušais autobusa šoferis, kuram patīk uzsvērt savu piederību «apspiesto darbaļaužu» šķirai, priekšvēlēšanu kampaņas pasākumos regulāri atgādina par savām ciešajām saitēm ar U. Čavesu.
Vienā no tikšanās reizēm ar potenciālajiem vēlētājiem N. Maduro paziņoja, ka viņu ir apciemojis bijušā valsts vadītāja gars, kas bijis iemiesojies «sīkā putniņā». «Es jutu, ka viņš mūs svētī, sakot: «Ir sākusies cīņa. Dodies pretī uzvarai! Saņem manu svētību!» Es to jutu dvēselē,» stāstīja N. Maduro.
Savukārt pagājušajā nedēļā, apmeklējot Amazones štatu, kurā vairākums iedzīvotāju ir cēlušies no Dienvidamerikas pamatiedzīvotājiem, N. Maduro brīdināja, ka tie, kas nebalsos par viņu, tiks nolādēti, vēsta BBC. N. Maduro sola, ka turpinās pretrunīgi vērtēto U. Čavesa sociālekonomisko politiku, kas paredzēja lielo uzņēmumu nacionalizāciju un dāsnu atbalstu nabadzīgajiem iedzīvotājiem, kuri bijuši līdzšinējā prezidenta elektorālā bāze.
Šonedēļ viņš nāca klajā ar paziņojumu, ka līdz gada beigām minimālais atalgojums valstī tiks palielināts par 40%. Tas būtu papildu slogs valsts budžetam, kurā jau pašlaik ir liels deficīts.
Vēlēšanu favorīts, acīmredzami iedvesmojies no sava elka U. Čavesa, izmanto agresīvu retoriku, lai nomelnotu savu konkurentu E. Kaprilesu, kuru viņš ir salīdzinājis ar spāņu konkistadoriem, kuri XVI gadsimtā slaktēja Dienvidamerikas iedzimtos.
N. Maduro ir pārliecināts, ka «mazais buržujs», kā viņš dēvē E. Kaprilesu, uzvaras gadījumā nodos privatizācijai valsts naftas uzņēmumu PDVSA un apturēs sociālās programmas, kas tiek finansētas no ieņēmumiem par eksportēto naftu.
Brazīlija kā piemērs
Turīgā eiropiešu izcelsmes ģimenē augušais četrdesmitgadīgais E. Kapriless, kurš oktobrī notikušajās Venecuēlas prezidenta vēlēšanās piekāpās U. Čavesam, cenšas veidot vienkārša cilvēka tēlu, valkājot beisbola cepurīti un pie graustu iedzīvotājiem ierodoties ar mopēdu. Viņš sevi dēvē par progresīvu politiķi, kura mērķis ir izbeigt pie varas esošo sociālistu izšķērdīgo saimniekošanu un vairot Venecuēlas iedzīvotāju labklājību. «Es neesmu opozīcija, es esmu risinājums!» viņš paziņoja vienā no pēdējiem priekšvēlēšanu mītiņiem.
E. Kapriless piedāvā reformēt Venecuēlas ekonomiku, par piemēru ņemot kaimiņvalsti Brazīliju, kas savieno uzņēmējdarbību veicinošu politiku ar lielu atbalstu sociālajām programmām. Viņš arī sola pārtraukt «dotēt» citas reģiona valstis, piemēram, Kubu un Bolīviju, kuru līderi atbalstīja U. Čavesa izplūdušo XXI gadsimta sociālisma ideju.
Tajā pašā laikā viņš pats neatturas no populistiskiem solījumiem, pie kādiem venecuēlieši ir pieraduši 14 gadu ilgās U. Čavesa valdīšanas laikā. Piemēram, viņš, tāpat kā N. Maduro, sola palielināt vidējo algu par 40% un nodrošināt valsts finansētus medicīniskos pakalpojumus un bezmaksas izglītību visiem.
Analītiķi uzsver, ka E. Kapriless ir iedvesmojošāks par demagogu N. Maduro, tomēr ir vienisprātis, ka gaidāmās vēlēšanas nav nekas vairāk kā formalitāte.