SPÖ, kas Vīnē atradusies pie varas kopš 1945.gada, ieguvusi 39,4% balsu, kas ir par 4,9 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kuras notika 2010.gadā. Tikmēr FPÖ atbalstītāju skaits pieaudzis par 5,3 procentpunktiem, nodrošinot galēji labējiem 31% balsu.
Savukārt "zaļie", kas kopīgi ar sociāldemokrātiem Vīnē veido pašreizējo valdošo koalīciju, ieguvuši 11,6% balsu, par vienu procentpunktu mazāk nekā 2010.gadā, bet par konservatīvo Tautas partiju (ÖVP), kura ar SPÖ veido koalīciju nacionālajā līmenī, balsojuši 8,7% vīniešu. Tādējādi arī konservatīvo atbalstītāju skaits sarucis par 5,3 procentpunktiem, un viņu kandidāts uz Vīnes mēra krēslu Manfrēds Juračka jau paziņojis, ka atkāpjas no ÖVP reģionālās nodaļas līdera amata.
Tajā pašā laikā savas pozīcijas nostiprinājusi liberālā partija NEOS, kas ieguvusi 6,2% balsu, pirmo reizi iekļūstot Vīnes landtāgā.
Aptaujas pirms vēlēšanām prognozēja vēl lielākus FPÖ panākumus, radot bažas, ka galēji labējie, izmantojot nekontrolētās imigrācijas krīzi, "sarkanajā Vīnē" pat varētu pārspēt sociāldemokrātus.
Tomēr vēlēšanu rezultāti liecina, ka pie varas Austrijas galvaspilsētā varētu palikt līdzšinējā SPÖ un "zaļo" koalīcija, kurai kopumā landtāgā būs 54% vietu.
"Protams, mēs būtu devuši priekšroku neizšķirtam rezultātam, taču tas nenotika. Tajā pašā laikā jāsaka, ka tas ir vēsturiski sliktākais SPÖ rezultāts," komentējot vēlēšanu iznākumu, norādīja Brīvības partijas līderis Heincs Kristiāns Štrahe. "Iepriekš sacīju, ka esmu gatavs uzņemties mēra atbildību. Šodien ar to nebija pietiekami, taču esam spēruši soli tuvāk."
Vēlētāju aktivitāte svētdien bija relatīvi augsta un sasniedza 74%.
Priekšvēlēšanu kampaņā dominēja Eiropu pārņēmusī nekontrolētās imigrācijas krīze, un svētdien publiskotais pētījums, ko pasūtījusi Austrijas sabiedriskā raidorganizācija ORF, liecina, ka 65% Vīnes vēlētāju tieši imigrācijas jautājums bijis svarīgākais, lai izlemtu, par ko balsot.
Kopš septembra sākuma Austrijas robežu ir šķērsojuši vairāk nekā 200 000 nelegālo imigrantu, kas gan vairumā devušies tālāk uz Vāciju vai Skandināvijas valstīm.
Tomēr saskaņā ar valdības prognozēm šogad Austrijā patvērumu pieprasīs aptuveni 85 000 cilvēku, kas proporcionāli iedzīvotāju skaitam ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā.
Štrahe aicina Austriju rīkoties līdzīgi Ungārijai un slēgt valsts robežu, ko noraida kanclers Verners Faimans, kas pārstāv SPÖ.
"Katrs īpašnieks to dara ar savu māju, apjožot savu dārzu ar žogu un neatstājot atvērtas durvis un logus, lai neatnāktu nelūgti viesi," norādījis Brīvības partijas vadītājs.
Tomēr līdzīgi Francijas Nacionālās frontes (FN) līderei Marinai Lepēnai Štrahe ir mīkstinājis pret imigrantiem vērsto retoriku.
Pazuduši pret islāmu vērstie lozungi, un plakāti pirms Vīnes vēlēšanām mudināja "palīdzēt mūsu nabadzīgajiem". Tiesa, lejāk ar nedaudz mazākiem burtiem sekoja piebilde - "tā vietā, lai atvērtu durvis ekonomiskajiem migrantiem".
Uz cita plakāta zem Štrahes portreta lasāms: "Drošību mūsu tautai, tā vietā, lai atvērtu robežas noziedzniekiem."
Vienlaikus FPÖ līderis savā kampaņā centās izmantot arī tādas tradicionālas sociāldemokrātu tēmas kā nabadzības izskaušana un komunālo mājokļu celtniecības paplašināšana. Viņš mēģināja arī uzrunāt liberāļu atbalstītājus, aicinot samazināt uzpūsto birokrātiju.