Valstu līderi aizvien biežāk savstarpēji komunicēs tviterī

Nu protams, tādēļ daudzās valstīs rodas problēmas. Valsts vīri laiku nosit visādos blogos un beigās jēga no viņiem nekāda, jo reāli valsts labā viņi šajā laikā nekā nepadara. Par piemēru varētu minēt Ķīli, kurš daudz laika pavadot soc. tīklos. Nav brīnums par to, ka Ķīļa "izglītības reforma" klibo, jo soc. tīkli jau ir tikai virtuālā nevis reālā vide.

mūsējais večukiņš prezidents diez vai šajā štellē iebrauks...

Twitter ir teksta surogāts. Daudzu valstu universitātēs nopietni apspriež Twitter ieraksta ierobežotā zīmju skaita iespaidu uz studentu kursa darbiem. Cilvēks pats sev nemanot pierod izteikties nepaplašinātos teikumos. Un tad ieskaitēs, eksāmenos ir brāķis. Bet pasniedzēji nav zvēri un grib, lai students tomēr būtu veiksmīgs, tāpēc tie par to runā universitātes mūros un ārpus tiem. Pagaidām šī problēma gan vairāk interesē pētniekus ar valodniecisku novirzienu. Twitter ir saziņas šķietamība. Uzrakstiet šodien kaut ko Parīzes, Londonas vai citas pilsētas mēram. Redzēsiet, ka atbilde neseko. Kaut vai Pulkam uzrakstiet, tas pēc Brīvostas taisa karjeru tieši čivinātavā. Uzrakstiet spamera tekstus, kā tas Kažokas sekotājs no LV Twitter, un jūs nobloķēs. Un tas būs pareizi, tā notiek visos sociālajos tīklos. Un arī TVnet. Ierindas pilsonim no fakta, ka kāds ir reģistrējies Twitter, nav nekāda labuma, tikai laika tēriņš. Bet Latvijas Twitter telpa ir sagandēta, kopš tur "strādā" dažādi politikāņi, politikas eksperti un citi virtuālie zauri. Pirmkārt jau tāpēc, ka neviens nespēj "apstrādāt" tos daudzos ierakstus, ko šie tvītotāji un pārtvītotāji ir spējīgi saģenerēt. Un arī vērtīgas informācijas tur maz, tikai kāda cita lietotāja graušana (mobings!) vai beznosacījumu apsūkāšana.

Es redzēju, ka Artis Pabriks ari TO dara.