Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.
Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.
Izmaksu ziņā laika periodā uzreiz pēc pārvietošanas un pirms statusa piešķiršanas būs nepieciešami 862 912 eiro. Lielāko daļu no šiem izdevumiem varēs segt no Patvēruma un migrācijas fonda saņemtā vienreizējā maksājuma, teikts pozīcijas projektā.
Tāpat jārēķinās ar papildu finansējuma piešķiršanu atbalsta programmu izveidošanai gan šo personu integrācijai sabiedrībā saistībā ar valodu, izglītība un citiem aspektiem, gan atbalstam šo personu dzīvesvietas nodrošināšanai, kā arī šo personu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas apmaksai, pausts dokumenta projektā.
Šim mērķim var tikt novirzīta daļa no vienreizējā maksājuma, taču vienlaikus jārēķinās, ka daļa no šī finansējuma jau būs izmantota, lai nodrošinātu šo personu atlasi un pārvešanu uz Latviju, kā arī akūto nepieciešamību nodrošināšanai uzreiz pēc pārcelšanās (īpaši, ja personai ir īpašas vajadzības), kā arī iepriekš minēto pieteikumu izskatīšanas izdevumu nodrošināšanai un valodas pabalsta izmaksai.
Pozīcijas projektā piebilsts, ka precīzu ietekmi uz valsts budžetu nav iespējams prognozēt.
EK piedāvājums paredz, - ja dalībvalstij ir pamatoti iemesli, kādēļ tā nevar piedalīties fiziskās nastas sadales pasākumos, kā alternatīva tiks piedāvāta uz vienu gadu samaksāt "atkāpšanās maksu" ES budžetā - 0,002% no dalībvalsts budžeta. Latvijas gadījumā šī summa būtu aptuveni 480 000 eiro. Šo maksu var proporcionāli samazināt atkarībā no tā, cik lielā mērā dalībvalsts iesaistīties pārvietošanas pasākumā. Tiek pieļauta iespēja, ka dalībvalsts uzņem tikai daļu no personām, bet atlikušās daļas vietā veic proporcionālu iemaksu, pausts dokumenta projektā.
Svarīgs ir nosacījums, ka EK ir jāatzīst dalībvalsts iesniegtie iemesli par pamatotiem, lai aizstātu fizisku personu uzņemšanu ar "atkāpšanās maksu". Ja EK tiem nepiekrīt, tad dalībvalstij ir tik un tā jāuzņem tai noteiktais skaits pārvietojamo personu, teikts pozīcijas projektā.
Atbilstoši sākotnējam aprēķinam, kas veikts, lai noteiktu vidējās izmaksas, kas nepieciešamas, lai garantētu patvēruma meklētājam saskaņā ar "Patvēruma likuma" projektā paredzēto tiesību nodrošināšanu, viena patvēruma meklētāja uzturēšana un izmitināšana, kā arī ar pieteikuma izskatīšanu saistītās izmaksas veido 1112 eiro. Tās ietver patvēruma meklētāja iesniegto dokumentu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pieņemto lēmumu tulkošanu, izmaksas par interviju, konsultācijām, saziņu ar juridiskās palīdzības sniedzēju, primārās veselības aprūpi, kā arī uztura un dienas naudas nodrošināšanu 240 dienām. Šajā laikā personas var uzturēties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki".
Neapstiprinātajā pozīcijas projektā teikts, ka, ņemot vērā pašreizējās situācijas ārkārtas raksturu un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, kā arī atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nesamērīgu un ārkārtas personu pieplūdumu, Latvija varētu piekrist EK ierosinājumam uzņemt brīvprātīgi 526 patvēruma meklētājus no Grieķijas, Itālijas un Ungārijas papildus tiem 250 patvēruma meklētājiem, par kuriem tika panākta vienošanās 6.jūlija Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Latvija piekrīt, ka šobrīd Eiropa saskaras ar ārkārtas situāciju patvēruma jomā, un konceptuāli atbalsta palīdzības sniegšanas nozīmību tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar vislielāko spiedienu savai patvēruma sistēmai.
Vienlaikus Latvija uzskata, ka fiziska personu pārdale ir tikai viens no pasākumiem, kas īstenojams gan ES iekšējās solidaritātes jomā, gan arī īstenojot solidaritātes pasākumus ar trešajām valstīm. Neiebilstot ES koordinētai rīcībai pārvietošanas aktivitāšu īstenošanā, Latvija turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes, tāpat kā līdz šim, ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, saglabājot katras dalībvalsts tiesības atkarībā no savām iespējām un nacionālās kapacitātes lemt par to, vai un cik lielā mērā iesaistīties šajās aktivitātēs, pausts pozīcijas projekts.
Kā ziņots, Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē 14.septembrī tiks pausts, ka Latvijai nav nacionālās pozīcijas papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība).
Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē 14.septembrī tiks apspriests jautājums par papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā un citās ES dalībvalstīs.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) uzskata, ka valdošās koalīcijas partijas "agri vai vēlu nonāks pie vienošanās" saistībā ar papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā.
Runājot par tālākiem soļiem, Straujuma sacīja, ka svētdienas, 13.septembra, vakarā sanāks ES dalībvalstu vēstnieki. Pašlaik Latvija esot vienīgā valsts, kas nav piekritusi EK prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātajiem skaitļiem. ES valstis nav pieradušas atstāt vienas valsts kategoriskus iebildumus, nepanākot kompromisu, sacīja Ministru prezidente.
Svētdien Straujumai arī paredzēta telefonsaruna ar Junkeru pirms vēstnieku vakara tikšanās. "Meklēsim pieņemamus risinājumus," sacīja Straujuma.
EK šonedēļ ierosināja dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai, tātad kopumā valstī būtu jāuzņem 776 bēgļi.