Ļaunākās prognozes nepiepildījās, un varas maiņa notika miermīlīgi. Par Karimova pēcteci kļuva ilggadējais premjerministrs Šavkats Mirzijojevs, kurš uzvarēja decembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās. Viņa neilgās prezidentūras laikā režīma stingri kontrolētajā valstī ir jūtamas pārmaiņu vēsmas.
Autokrātiskā Karimova valdīšanas laikā Uzbekistānas valdību apsūdzēja sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumos un par vēršanos pret vārda brīvību. Režīms nežēlīgi apspieda jebkādu opozīciju. 2005. gadā varasiestādes valsts austrumu pilsētā Andidžonā vardarbīgi vērsās pret protestētājiem, nogalinot vairākus simtus neapbruņotu cilvēku, apgalvo cilvēktiesību organizācijas. Pēc notikušā Uzbekistānu vajadzēja atstāt rietumvalstu medijiem un cilvēktiesību organizācijām, kas kritizēja režīmu.
Kopš Mirzijojeva stāšanās amatā režīms ir centies rādīt "cilvēcīgāku seju". Februārī no cietuma atbrīvoja žurnālistu un opozicionāru Muhamadu Bekjanovu, kurš ieslodzījumā bija pavadījis 18 gadu. Viņu notiesāja par atentāta plānošanu pret bijušo prezidentu Karimovu. Bekjanovs apgalvo, ka apsūdzības pret viņu ir safabricētas, bet viņa atzīšanās tikusi izspiesta ar spīdzināšanu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas,11.septembra, numurā!