"Amnestijas likums stājas spēkā no 2014.gada 17.februāra, paredzot, ka apsūdzības pret personām, kas pastrādājušas pārkāpumus, tiks atceltas," paziņojusi prokuratūra.
Aptuveni 234 demonstrantiem, kuriem, pateicoties amnestijas likumam, apsūdzības atceltas, draudēja līdz pat 15 gadu cietumsods.
Prokuratūra ar šādu paziņojumu nākusi klajā pēc tam, kad protestētāji svētdien Kijevā atbrīvoja pilsētas domes ēku, kuru bija okupējuši ilgāk nekā divus mēnešus, kā arī citas sabiedriskās ēkas.
Vairākas ēkas aktīvistiem atļauts arī turpmāk okupēt.
Pilsētas domes atbrīvošana bija viens no nosacījumiem, kas ietverts parlamentā mēneša sākumā pieņemtajā protesta akciju dalībnieku amnestijas likumā. Ēkas atbrīvošana uzskatāma par opozīcijas piekāpšanos varasiestādēm pēc tam, kad tās atbrīvoja no ieslodzījuma visus protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus.
Tomēr aktīvisti solījuši turpināt izdarīt spiedienu uz varasiestādēm, lai panāktu citu savu prasību izpildi, un Kijevas Neatkarības laukumā joprojām slejas protestētāju barikādes un teltis, bet svētdien notika kārtējā opozīcijas masu demonstrācija.
Opozīcija piekritusi arī atbrīvot daļu Gruševska ielas, kur janvārī izraisījās vissīvākās protestētāju un milicijas sadursmes.
Ne visi protestētāji Neatkarības laukumā bija mierā ar domes atbrīvošanu, uzsverot, ka varasiestādēm nevar uzticēties. Daļa kareivīgāk noskaņoto protestētāju solīja no jauna ieņemt ēku, ja netiks oficiāli izsludināta amnestija.
Daži aktīvisti naktī uz svētdienu tiešām mēģināja atgriezties domē, taču viņi pārliecināti miermīlīgi doties prom, pavēstīja opozīcijas partijas Svoboda (Brīvība) politiķis Igors Švaika.
Opozīcijas partijas UDAR līderis bijušais pasaules čempions boksā Vitālijs Kļičko pauda pārliecību, ka domes atbrīvošana bijis pareizs lēmums.
Pirmdien Kļičko un vēl vienam opozīcijas līderim Arsēnijam Jaceņukam Berlīnē paredzēta tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, cenšoties panākt Eiropas finansiālu atbalstu Ukrainai.
Kļičko pārstāvji pavēstīja, ka Berlīnē plānots apspriest "politisko situāciju Ukrainā un izredzes panākt ES sankcijas pret [Ukrainas prezidenta Viktora] Janukoviča režīma pārstāvjiem".
Kļičko paredzēta arī tikšanās ar Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru.
Pirms došanās uz Berlīni Kļičko pirmdien mudināja varasiestādes nekavējoties amnestēt aktīvistus, no kuriem daļa joprojām atrodas mājas arestā.
"Varasiestādes joprojām tur gūstekņus. Tas ir nepieņemami," uzsvēra opozīcijas politiķis.
Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.
Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.
Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzētas vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.
Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.
Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku - kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību.
Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.
Opozīcijas līderi svētdien, uzrunājot protestētājus Kijevas Neatkarības laukumā, uzsvēra, ka Janukovičam ir jāatsakās no savām diktatora pilnvarām un jāļauj opozīcijai izveidot valdību, kas būtu neatkarīga no viņa.
Gaidāms, ka otrdien parlamenta sēdē Janukovičs varētu nosaukt savu kandidātu premjera amatam. Janukoviča izvēle parādīs, cik tālu viņš ir gatavs piekāpties opozīcijai.