Vienošanās panākta pēc vairāku dienu ilgām sarunām starp Turcijas un Krievijas amatpersonām par to, kā kopīgi īstenot ar Maskavas palīdzību noslēgto pamieru starp Azerbaidžānu un Armēniju.
Turcijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka puses vienojušās par centra izveides tehniskajam detaļām un parakstījušas vienošanos. Ministrija piebilda, ka darbs tiks sākts tik drīz, cik iespējams.
Turcija atbalsta Azerbaidžānu un ir aizstāvējusi tās tiesības atgūt Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir de facto neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskatīja par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Vienošanās par pamieru pielika punktu vairāk nekā sešu nedēļu ilgai karadarbībai, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 1400 cilvēku.
Saskaņā ar vienošanos armēņu un azerbaidžāņu armijas paliek pēdējā konflikta eskalācijas posmā ieņemtajās pozīcijās, un tas nozīmē, ka Azerbaidžānas kontrolē paliek Kalnu Karabahas pamatteritorijas dienviddaļa un visa buferzonas dienviddaļa.
Turcijas parlaments šomēnes nobalsoja par misijas nosūtīšanu uz Kalnu Karabahu, lai izveidotu kopīgu centru ar Krieviju un nodrošinātu centra darbību.
Misija ilgs gadu un tās izmēru noteikts Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Krievija savukārt vairakkārt uzsvērusi, ka Turcijas karavīri Kalnu Karabahā neatradīsies.