Drošības risku dēļ deviņas rietumvalstis šonedēļ vai nu slēgušas savus konsulātus Stambulā vai brīdinājušas savus pilsoņus nedoties uz Turciju. Tas sadusmojis Turciju, kas ceturtdien izsauca deviņu rietumvalstu vēstniekus un augstākos sūtņus, lai izteiktu protestu. Turcijas iekšlietu ministrs pārmeta šīm valstīm, ka tās sākušas psiholoģisku karu un mēģina sagraut Turcijas tūrisma nozari.
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu paziņoja, ka deviņas valstis nav dalījušās ar informāciju par konkrētiem draudiem. Ārlietu ministrija identificējusi šīs valstis kā ASV, Nīderlandi, Šveici, Zviedriju, Lielbritāniju, Vāciju, Beļģiju, Franciju un Itāliju.
"Viņi apgalvo, ka viņiem ir konkrēta informācija, ka draudi pastāv (..). Bet no kurienes tie nāk, kur ir draudi, kas tos īstenos? Par to informācijas nav," šodien paziņoja Čavušoglu.
"Mēs jautājām mūsu Iekšlietu ministrijai. Viņi saka, ka nav konkrētas informācijas apmaiņas. (..) Mēs jautājām mūsu izlūkošanas aģentūrai. Nav konkrētas informācijas apmaiņas," sacīja Čavušoglu.
Ministrs arī sacīja, ka Turcijai ir aizdomas par slēptu motīvu konsulātu slēgšanai, tai skaitā nodomu kaitēt Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārstāvētajai partijai pirms prezidenta un parlamenta vēlēšanām, kas, visticamāk, notiks 14.maijā.
"Ja viņi mēģina radīt iespaidu, ka Turcija ir nestabila un te ir terorisma draudi, tas neatbilst draudzībai un sadarbības garam", norādīja Čavušoglu. "Sevišķi pirms vēlēšanām," viņš piebilda.
Vācijas vēstniecība šonedēļ, paziņojot par sava konsulāta slēgšanu, minēja iespējamu atriebības uzbrukumu risku pēc Korāna dedzināšanas incidentiem dažās Eiropas valstīs. ASV vēstniecība brīdināja savus pilsoņus par iespējamiem uzbrukumiem baznīcām, sinagogām un diplomātiskajām pārstāvniecībām, kā arī citām vietām, kuras bieži apmeklē rietumnieki.
Novembrī sprādzienā iecienītā iepirkšanās ielā Stambulā dzīvību zaudēja seši cilvēki un vairāki desmiti tika ievainoti. Turcijas varasiestādes uzbrukumā vainoja kurdu kaujiniekus.
Agrāk uzbrukumus Turcijā rīkojuši arī islāmistu grupējumi un kreisie kaujinieki.
Turcijas iekšlietu ministrs Sileimans Soilu ceturtdien paziņoja, ka Turcija šogad veikusi līdz 60 operācijām pret teroristu grupējumu "Islāma valsts" un aizturējusi 95 cilvēkus. Pērn vairāk nekā 1000 operācijās pret šo grupējumu tika aizturēti gandrīz 2000 cilvēki.
Pagājušajā nedēļā Turcijas Ārlietu ministrija brīdināja Turcijas pilsoņus nedoties uz Eiropas valstīm, jo tur notiekot pret Turciju vērstas demonstrācijas un valdot islamofobija.
Pēdējās nedēļās Turcijas dusmas izprovocējuši vairāki protesti Eiropā.
Stokholmā janvārī labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korānu. Zviedrijas varasiestādes, neskatoties uz Ankaras iebildumiem, bija atļāvušas šo protesta akciju.
Neilgi pēc tam Nīderlandes galēji labējās kustības "Pegida" līderis Edvīns Vagensvelds pie Nīderlandes parlamenta demonstratīvi izplēsa Korāna lapas un samīdīja tās kājām.