Prezidents tiek kritizēt par nespēju tikt galā ar valstī valdošo korupciju un vardarbību, kā arī par tikšanos ar ASV Republikāņu partijas Baltā nama kandidātu Donaldu Trampu.
Protestētāju plakāti pieprasīja prezidenta atkāpšanos "Meksikas labā".
Neatkarības dienas priekšvakarā protestētāji devās gājienā uz Sokalo laukumu, kur prezidents naktī pirms valsts svētkiem tradicionāli iziet uz balkona, lai atdarinātu vēsturisko "grito" jeb neatkarības saucienu.
1810.gada 16.septembrī Doloresā Hidalgo Meksikas vidienē mācītājs Migels Hidalgo nāca klajā ar aicinājumu panākt Meksikas neatkarību no Spānijas. Tiek uzskatīts, ka ar šo notikumu sākās Meksikas Neatkarības karš, un kopš 1825.gada oktobra šis datums tiek atzīmēts kā Meksikas Neatkarības diena.
Paužot neapmierinātību ar varasiestāžu darbu, demonstrantiem pievienojās arī to 43 studentu vecāki, kas ir pazuduši kopš 2014.gada septembra. Tiek uzskatīts, ka viņus nolaupīja policisti un nogalināja narkotiku kartelis.
"Mums nav iemesla skandēt "Lai dzīvo, Meksika!" (..). Ir tūkstošiem netaisnību," norādīja viena pazudušā studenta māte.
Tikmēr kāda cita protestētāja - vidusskolas direktora asistente - pauda neapmierinātību ar Penjas-Njeto lēmumu uzaicināt vizītē Trampu, kurš vēlas panākt žoga uzcelšanu uz robežas, lai ierobežotu imigrāciju uz ASV, un vēlas, lai celtniecību finansētu Meksika.
"Pēc šīs cilvēka vizītes, kurš ir diskriminējis mūsu brāļus, (..) mēs jūtamies apkaunoti, ka viņš ieradās kā valsts galva, jo tieši tāda šeit bija attieksme pret viņu," sacīja protestētāja.
Citi protestētāji pauda neapmierinātību ar korupciju un sociālo jautājumu atstāšanu novārtā, norādot, ka amatpersonas dzīvo kā prinči, kamēr tautai jāiztiek ar minimālo algu.
Penja-Njeto, kurš prezidenta krēslā sēdās 2012.gada decembrī, tautā zaudējis popularitāti, un pēdējā sabiedriskās domas aptaujā, ko veicis laikraksts "Reforma", viņa reitings noslīdējis līdz 23%.