Pirmais no tiem, no kuriem B. Obamam, pēc izdevuma domām, vajadzētu ņemt piemēru, ir vācu ekonomists Ludvigs Erhards. "Pēc Otrās pasaules kara Vācija bija pārvērtusies drupu kalnā, miljoniem cilvēku bija palikuši bez pajumtes, bez bezdarbs bija vispārēja parādība," atgādina laikraksts, norādot, ka L. Erhards nepiekrita ekonomikas kontrolei, kuru bija ieviesis Ā. Hitlers un saglabājušas okupācijas varas iestādes.
L. Erhardu par ekonomikas ministru iecēla sabiedroto administrācijas Ekonomiskā padome. 1948. gada 20. jūnijā viņš paziņoja par jaunas valūtas – vācu markas, kas tika izsniegtas apmaiņā pret par mazvērtīgām kļuvušajām "reihsmarkām", ieviešanu. Viņš tāpat atcēla varas iestāžu kontroli pār cenām, paskaidrojot, ka šādi pasākumi mākslīgi rada deficītu, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. "Uz letēm vienas stundas laikā parādījās preces, kuras vācieši bija glabājuši, gaidot bartera darījumus. Vācieši sāka tērēt jauno valūtu. Cenu kāpums lika saprast uzņēmējiem, ka no ražošanas palielināšanas var nopelnīt, un drīz vien cenas samazinājās," raksta izdevums. Erhards atcēla kontroli pār valūtas tirgu, lai sekmētu tirdzniecību, bet pēc tam sāka pazemināt nodokļus, lai uzņēmumiem būtu vairāk naudas darbaspēka algošanai, bet patērētājiem – vairāk naudas izdevumiem. Rezultātā Vācijas Federatīvā Republika kļuva par pasaulē otro lielāko eksportētāju.
Otrs paraugs B. Obamam varētu būt Marts Lārs, vēstures skolotājs, kurš 1992. gadā 32 gadu vecumā kļuva ar Igaunijas premjerministru. Valstij nācās pārveidot plānveida ekonomiku par tirgus ekonomiku. "Lārs iestājās par privatizāciju, tirdzniecības brīvību, plakanu nodokļu skalu un cietu valūtu," raksta izdevums.
Pēc budžeta subsīdiju atcelšanas bankrotēja valsts uzņēmumi, toties izdevās samazināt izdevumus un ierobežot inflāciju. Lārs vienkāršoja jaunu uzņēmumu atvēršanas procedūru, atcēla tirdziniecības ierobežojumus, un radās labvēlīga atmosfēra investīcijām. "Lāra valdība nevarēja atļauties sniegt nopietnu palīdzību bezdarbniekiem, bet šis apstāklis bija liels stimuls maksimāli ātrai pārejai uz tirgus ekonomiku," teikts rakstā. Izdevums piebilst, ka vairākus Igaunijā īstenotos pasākumus pārņēmusi pat Krievija.
Trešais piemērs – bijušais ASV FRS vadītājs Pols Volkers. 1970. gados visi ASV prezidenti saskārās ar inflācijas un bezdarba problēmām. "Lielā inflācija" sākās vēl 1960. gados, kad ASV prezidents Lindons Džonsons palielināja asignējumus sociālajai sfērai un vienlaikus forsēja karu Vjetnamā. Kad pēc Ričarda Niksona iniciatīvas FRS palielināja naudas masu ar mērķi pazemināt inflāciju, iznāca pretēji – pieauga gan cenas, gan bezdarbnieku procents.
P. Volkers, kuru FRS vadītāja postenī iecēla Dž. Kārters, apzinājās, ka inflāciju nepieciešams apstādināt. Viņa pretinflācijas pasākumus stingri atbalstīja jaunais ASV prezidents Ronalds Reigans. "Inflācija tika uzvarēta. Reigans pārliecināja Kongresu par 25% pazemināt galīgā ienākuma nodokļus, atcēla naftas un benzīna cenu kontroli, un sākās liels ekonomiskais bums," teikts publikācijā.
Ekonomisko krīzi iespējams pārvarēt, ja ir labs plāns un seko drošas darbības, noslēgumā secina izdevums.