Organizējot uzbrukumus tieši zem Eiropas drošības iestāžu deguna, Islāma valsts pierādījusi, cik sekmīgi iespējams izmantot radikalizētus musulmaņus, kuri, iespējams, pat visu dzīvi pavadījuši Rietumu sabiedrībā. Viens no Eiropas lielākajiem izaicinājumiem 2016. gadā, kā nesen Eiropas Parlamenta (EP) rīkotajā konferencē par terorismu atzina speciālisti, ir tieši jauniešu radikalizācijas novēršana. Eksperti atklājuši, ka teroristi radikalizāciju pārvērš par spēli, kur noteikti sasniegumi dod jaunas iespējas, un "spēles" galā ir iespēja doties uz kalifātu, kas tiek reklamēts kā islāma utopija.
Islāma valsts propagandisti, radikalizējot jauniešus, izmanto metodes, kas pusaudzim atņem viņa personību un padara par daļu no grupas, kuras galvenais mērķis ir rīkoties saskaņā ar "kalifa" teikto. To, stāstot par centieniem radikalizētos jauniešus atgriezt normālā dzīvē, EP rīkotājā konferencē norādīja franču antropoloģe Dunija Buzāra (Dounia Bouzar). Teroristi bieži vien rekrutēšanai un radikalizācijai izraugās pusaudžus, jo, kā skaidro pētniece, tieši šajā vecumā viņi ir šaubu, nedrošības un bažu nomākti - "rekrutētāji izmanto šīs šaubas, lai padarītu jaunieti vēl nedrošāku un pievērstu viņu radikālajam islāmam kā vienīgajam, patiesajam glābiņam. Teroristi jaunietim ieskaidro, ka nedrošība, ko viņš jūt, ir dievišķo spēku ietekme, jo tieši viņš ir Dieva izraudzīts".
Rekrutētāji cenšas salauzt jaunieša uzticību pasaulei. Piemēram, pat ja jaunieša tēvs ir "labs" musulmanis - vairākas reizes devies svētceļojumā uz Meku un seko Korāna mācībām -, rekrutētāji jaunietim teiks, ka tēvs ir divkosis, jo, piemēram, dzīvo Rietumu sabiedrībā. Teroristi bieži vien arī izmanto sazvērestības teorijas un mītus, lai panāktu, ka jaunietis uzticas tikai viņiem, jo gan skolotāji, gan vecāki ir Rietumu «apmuļķoti». "Radikalizēta persona nesaprot, ka tā ir radikalizēta," saka pētniece, "radikalizēti jaunieši domā, ka mēs pārējie guļam."
Tāpat pētnieki norāda, ka Islāma valsts rekrutēšanas metodes ir kļuvušas smalkākas, solījumus un rekrutēšanas informāciju pielāgo katram jaunietim - vairs nav viens vēstījums, kāpēc pievienoties svētajam karam, vēstījumi ir kļuvuši diferencēti. Piemēram, jaunietim, kurš ticis diskriminēts, apsola, ka viņš varēs aizstāvēt vājākos un viņš nonāks vidē, kurā valda vienlīdzība. Nabadzīgam jaunietim saka, ka kalifātā nav nabagu.
Lai jaunieti rekrutētu, teroristi sāk kampaņu, kas viņam liek saraut saites ar iepriekšējo dzīvi - vecākiem, radiem, draugiem, skolu. Tādējādi jaunietis vieglāk iekļaujas grupā, kurā viņam tiek atņemta un «izšķīdināta individualitāte, padarot viņu par vienu no svētā kara kaujiniekiem». Turklāt Buzāra zināja teikt, ka šādas metodes nav unikālas tikai Islāma valstij - vēsturiski totalitārie režīmi ir izmantojuši līdzīgas pakļaušanas programmas.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 15.februāra, avīzē Diena!