Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Šveicē notiks referendums par valdības locekļu tiešām vēlēšanām

Šveices tiešā demokrātija dod vēlētājiem iespēju lemt gandrīz par jebko, izņemot to, kas būs tie septiņi cilvēki, kuri viņus pārstāvēs valdībā jeb Federālajā padomē, taču 9.jūnija referendumā šveiciešiem tiek dota iespēja novērsts arī šo "nepilnību".

Jau tagad vēlētājiem dota iespēja ievēlēt kantonu valdības, tāpat kā balsojot izlemt būtisku valdības politisko ieceru un pašu pilsoņu iesniegto iniciatīvu likteni. Taču septiņus Federālās padomes locekļus līdz šim izvēlējies parlaments.

Labējā Šveices Tautas partija (SVP/UDC), kas nākusi klajā ar iniciatīvu vēlētājiem tieši izraudzīties ministrus, norāda, ka tas aizvēršot "spraugu" valsts tiešās demokrātijas sistēmā. Iniciatīvas komiteja uzsver, ka pienācis laiks paplašināt pilsoņu tiesības, ļaujot tiem ievēlēt arī valdību. Tas padarīšot valdības veidošanas procesu caurskatāmāku un pielikšot punktu politiskajām intrigām, kas pavada ministru izraudzīšanu parlamentā, norāda iniciatīvas autori.

Kandidātus uz ministru amatiem izvirza lielākās partijas, bet to apstiprināšana likumdevēju balsojumā saistīta ar politiķu savstarpējo tirgošanos, lai nodrošinātu tā dēvētās "maģiskās formulas" ievērošanu, kas tradicionālajām partijām garantē noteiktu pārstāvniecību federālajā padomē.

Taču SVP, kurai no lielajām partijām šobrīd vienīgajai ir tikai viens ministrs, lai gan parlamentā tai ir vislielākā pārstāvniecība, ar šādu valdības veidošanas kārtību nav apmierināta. Partija joprojām nav atguvies no pazemojuma, kuru tai sagādāja SVP vicepriekšsēdētāja Kristofa Blohera nepārvēlēšana Federālajā padomē 2009.gadā. "Pēdējie gadi, īpaši Kristofa Blohera izbalsošana no amata, parādījuši, ka parlamentārās vēlēšanas process ir izspīlēts līdz galējai robežai. Tas kļuvis neprognozējams un necaurskatāms," teikts iniciatīvas grupas tīmekļa vietnē.

Taču tam nepiekrīt nedz pati Federālā padome, nedz parlaments. "Valdība ir pārliecināta, ka, valdību ievēlot tautai, demokrātija nevis tiks stiprināta, bet drīzāk gan novājināta," teikts Tieslietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Tajā pašā laikā Bernes universitātes Politikas zinātnes institūta vadītājs Marks Bīlmans uzskata, ka gadījumā, ja iniciatīva referendumā tiks atbalstīta, "no iekšpolitiskā viedokļa var sacīt, ka valdības leģitimitāte tiks nostiprināta".

Taču valdības nostiprināšana mazinās parlamenta lomu. "Parlaments zaudēs svarīgu ieroci izpildvaras kontrolēšanai," piebilst Bīlmans. "Politiskā sistēma tiks apvērsta ar kājām gaisā. Iespējams, tiks zaudēta konsensa politikas ideja. Valdības locekļi rīkosies kā indivīdi, un tas, iespējams, novedīs pie daudziem sastrēgumiem izpildvarā."

Ministriem, pirmkārt, rūpēs viņu pašu popularitāte un pašu tēla spodrināšana, savukārt brīdina valdība. "No leģislatūras termiņa vidus valdības ministriem nāksies censties vēlētājus pārliecināt "Tviterī" un būs jāpiedalās savu partiju līdzekļu vākšanā," atklājot valdības kampaņu pirms referenduma, norāda tieslietu ministre Simoneta Zommaruga, kura uzskata, ka iesaistīšanās kampaņā aizņems ministru laiku un prasīs lielas izmaksas. "Tas var nozīmēt, ka pieaugs ļaužu interese par politiku un dalību vēlēšanās, kas demokrātiskajai sistēmai var nākt par labu," viņai iebilst Bīlmans. Taču viņš pieļauj, ka izmaiņas var radīt arī pretējo efektu - vēlētāju nogurumu no mediju spiediena un "politikas amerkanizāciju".

Šī ir jau trešā reize, kad Šveices mūsdienu vēsturē iekustināts jautājums par valdības locekļu tiešām vēlēšanām. Divas reizes pagājušā gadsimta sākumā vēlētāji šo ideju ar lielu balsu vairākumu noraidīja.

Taču toreiz par sistēmas maiņu iestājās sociāldemokrāti (SP). Tagad partija oficiāli iestājas pret šo iniciatīvu, tomēr daži partijas biedri tai pauduši atbalstu, tostarp kādreizējā ārlietu ministre un bijusī Šveices prezidente Mišlīna Kalmī-Reja, kas intervijā laikrakstam "Tribune de Geneve" atzinusi, ka "tas būtu labs ceļš, kā padarīt vēlēšanas caurskatāmākas".

Kalmī-Reja, kas pārstāv Ženēvas kantonu, arī norāda, ka svarīgi valdībā nodrošināt lingvistisko līdzsvaru. Iniciatīvas komiteja apgalvo, ka tās priekšlikums ļaus garantēt franciski un itāliešu valodā runājošo kantonu pārstāvniecību valdībā. Nekādas garantijas gan netiek dotas retoromāņu valodā runājošajiem.

Šī būs pirmā reize, kad šajā jautājumā savu viedokli varēs paust arī sievietes, kuras balsstiesības ieguva tikai pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Taču šķiet, ka iniciatīvai mainīt valdības locekļu ievēlēšanas kārtību arī šoreiz nebūs lielāki panākumi kā iepriekš. Maija sākumā veiktā aptauja liecina, ka SVP nav izdevies pārliecināt aptuveni divas trešdaļas vēlētāju.

Tomēr Bīlmans domā, ka SVP joprojām ir iespēja vēlētāju noskaņojumu mainīt. "SVP parasti pamanās ar kampaņu palīdzību tautu mobilizēt," norāda politikas zinātnieks.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits