Prezidents dekrētā pauda pārliecību, ka valstī ir "sabiedrisks ārkārtas stāvoklis", un, atsaucoties uz sabiedrības drošības likumu, tiek pagarināts ārkārtas stāvoklis.
Sestdien beidzās termiņš iepriekš noteiktajiem stingrajiem likumiem, kas paredz plašas pilnvaras policijai un drošības spēkiem aizturēt un apcietināt aizdomās turētos.
Saistībā ar aprīlī notikušajiem pašnāvnieku uzbrukumiem trim baznīcām un trim luksusa viesnīcām Kolombo aizturēt nedaudz vairāk kā simt cilvēku, tostarp desmit sievietes.
Maija beigās Sirisena diplomātiem no ASV, Austrālijas, Eiropas valstīm, Japānas un Kanādas, sacīja, ka drošības situācija Šrilankā "99% ir atgriezusies normālās sliedēs" un viņš ļaus likumiem par ārkārtas stāvokli zaudēt spēku līdz 22. jūnijam.
Viņš tolaik apliecināja diplomātiem, ka drošības spēki ir aizturējuši vai nogalinājuši visus, kas tieši saistīti ar uzbrukumiem, par kuriem tiek vainots vietējais džihādistu grupējums, bet atbildību uzņēmās Islāma valsts.
Šrilankas valdība nekomentē, kādēļ prezidents mainījis domas, bet drošības pasākumi galvaspilsētā joprojām ir stingri.
Ārkārtas stāvokli var noteikt uz mēnesi, un parlamentam tas jāapstiprina desmit dienu laikā pēc izsludināšanas.
Ārkārtas stāvoklis pagarināts pēc tam, kad policija paziņoja par kriminālizmeklēšanu pret vairākām augsta ranga amatpersonām, tostarp ģenerālinspektoru. Kriminālizmeklēšana sākta par nolaidību un pārkāpumiem pirms spridzināšanām.
Sirisena arī ir izpelnījies kritiku par nespēju rīkoties, kad tika saņemta precīza Indijas izlūkošanas informācija, ka džihādisti plāno uzbrukumus kristiešu baznīcām un citiem mērķiem Šrilankā.
Parlamentārā publiskā izmeklēšanā secināts, ka Sirisena, kurš ir arī aizsardzības un iekšlietu ministrs, neievēroja pienācīgus valsts drošības protokolus.
Galvenokārt budistu valsts, kurā dzīvo 21 miljons cilvēku, gatavojās atzīmēt desmit gadus kopš 37 gadus ilgušā tamilu separātistu kara beigām, kad tā piedzīvoja islāma ekstrēmistu uzbrukumu.