B. Džonsona uzvara atšķiras no Lielbritānijas pašvaldību vēlēšanās dominējošās tendences –pie varas esošie konservatīvie zaudē savas pozīcijas leiboristiem.
Bez B. Džonsona un K. Livingstona uz Londonas mēra posteni bija vēl vairāki pretendenti: Karloss Kortiglia no galēji labējās Britu Nacionālas partijas, pašizvirzījies kandidāts Šivons Benita, zaļo pārstāve Dženija Džonsa un Lorenss Vebs no Lielbritānijas Neatkarīgas partijas.
Lielbritānijas galvaspilsētas mēra vēlēšanas ir svarīgas galvenokārt tādēļ, ka to uzvarētājs jau šovasar uzstāsies Londonas Olimpiādes saimnieka lomā.
Savā runā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas B. Džonsons solīja „aizstāvēt Londonas iedzīvotāju intereses valdības priekšā, panākot labklājību visiem londoniešiem”. „Es veltīšu sevi tam, lai londonieši, it īpaši jaunatne, būtu gatavi ieņemt tās darbvietas, kuras rada šī lieliskā pilsēta,” piebilda pārvēlētais mērs.
Lai arī B. Džonsons vēlēšanās uzrādīja labākus rezultātus, nekā viņa partija kopumā, tomēr B. Džonsona pārsvars pār K. Livingstonu nebija tik ievērojams, kā to paredzēja priekšvēlēšanu aptaujas, norāda BBC.
Jāpiebilst, ka Londonas mēra notiek, izmantojot papildus izvēles sistēmu, kad vēlētāji balso nevis par vienu kandidātu, bet gan atzīmē biļetenā divus pretendentus – priekšrokas kārtībā. Pirmā balsu skaitīšana tiek veikta tikai pēc „pirmās” vai „galvenās” izvēles, tāpat kā parastā balsošanā, kad nepieciešams izvēlēties vienu no vairākiem kandidātiem. „Galvenajā” balsojumā gan B. Džonsons, gan K. Livingstons saņēma mazāk nekā 50% balsu: attiecīgi 44% un 40,3%.
Šī iemesla dēļ abu galveno kandidātu gadījumā tika skaitīta arī „otrā” izvēle un summēti abi rezultāti. Rezultātā B. Džonsons saņēma 51,5%, bet K. Livingstons 48,5% balsu.
K. Livingstons, kurš agrāk divas reizes bijis ievēlēts par britu galvaspilsētas mēru, paziņoja, ka pēc šīs sakāves pamet lielo politiku. Komentējot B. Džonsona uzvaru, leiboristu politiķis arī paziņoja, ka „šīs vēlēšanas radīja noteiktību jautājumā par to, kas nākotnē atradīsies toriju priekšgalā”.
Londonas mēra postenis tika radīts relatīvi nesen – 2000. gadā, kad pie varas valstī bija Leiboristu partija. Par pirmo Londonas mēru tika ievēlēts leiborists Kens Livingstons, kuru pārvēlēja arī 2004. gadā, kad bija spēcīgas leiboristu valdības pozīcijas. Tomēr līdz ar leiboristu valdības popularitātes krišanos, 2008. gadā K. Livingstons bija spiests atdot savu posteni B. Džonsonam. B. Džonsona kļūšana par Londonas mēru arī kļuva par leiboristu sakāves 2010. gada vispārējās vēlēšanās priekšvēstnesi.
Nākošās vispārējās vēlēšanas Lielbritānijā gaidāmas 2015. gada 7. maijā. Vēlēšanu datuma iepriekšēja paziņošana ir būtisks konservatīvo jaunievedums britu politikā – agrāk vēlēšanu dienu noteica valdošā partija pēc saviem ieskatiem, parasti vadoties no taktiskiem apsvērumiem, piemēram, reitinga izmaiņu dinamikas.