Mana pirmā pieredze ar ķīniešu ātro reakciju par kādu jaunumu pasaulē bija tikko atbraucot, kad medijos izskanēja ziņa par Stīva Džobsa nāvi. Grāmata par viņa dzīvi ar gadskaitļiem uz vāka parādījās vietējos tuneļos jau nākamajā dienā. Līdz ar to arī Apple produkcija sāka masveidā gāzt tirgu plauktus, piedāvājot potenciālajiem pircējiem dažnedažādu šī zīmola produkciju, arī tādu, par kuru, piemēram, es iepriekš nebiju pat dzirdējusi: Aiphone, iPhone, Touchpad, «aplephone» (jā, ar vienu p) utt.
Visos Pekinas lielākajos tirgos ir iespējams iegādāties dažādu pasaulē zināmu modes namu preces - Gucci, Channel, Versace un jebkādus citus zīmolus, ko vien cilvēks spēj atcerēties vai izdomāt no jauna. Kā ar cenām? Protams, ka tās tiek uzskrūvētas tik augstas, it kā šo īpašo Louis Vuitton somu būtu pats modes nama dibinātājs ar savām rokām izšuvis. Ļoti liela izvēle ir tā saucamajā pērļu tirgū. Pārdevēji pircēja priekšā skrāpēs, kasīs, dedzinās un ūdenī peldinās, lai tikai pierādītu, ka tiešām pērle ir īsta un cena ir adekvāta. Vai ticēt tam? Tas uz katra pašas sirdsapziņas un naudas maciņa biezuma.
Par ķīniešu modi visu falsificēt biju jau dzirdējusi iepriekš, kad kāds zemnieks savā piemājas dārziņā bija atradis fosilijas ar apmatojumu no dinozauru laikmeta. Kad atbrauca pasaules eksperti, lai novērtētu atradumu, kas varētu mainīt visus līdzšinējos uzskatus par pasaules vēsturi, tika konstatēts, ka nu spalviņu ir desmitreiz vairāk un tās pašas nesen nokrāsotas...
Mūžīgā vēlme uzlabot esošo un pierādīt pārējai pasaulei, ka viss šeit ir vislabākais, vedina ķīniešus uz visai interesantām darbībām: zāles krāsošanu, lai tā tiešām būtu zaļa; koku indēšanu gaišā dienas laikā, kad blakus pa ielu garām pārvietojas tūkstošiem studentu un pasniedzēju (elpošanas aizsargmaskas, protams, ir tikai pašiem indētājiem); mākslīgu ziedu salikšana starp dzīvajiem, lai izskatās vairāk košuma utt. Pārspīlētās ovācijas skolas sporta spēlēs, garās runas jebkurā lielākā vai mazākā notikumā par to, cik daudz tauta lepojas ar saviem līdzcilvēkiem, cik daudz ir pa šo laiku sasniegts. Uzspēlētie smaidi, kad patiesībā tajā mirklī tevi apšmauc par vismaz simts latiem. Pārāk daudz patosa, pārāk maz īstenības.
Kas Ķīnā šķiet neviltots? Vietējo vēlme paslēpties no saules - kā tikko tā parādās, tā visiem ir pa rokai lietussargi vai saulessargi, lai pasargātu savā sejā kaut mazliet bāluma un aristokrātijas. Ķīniešu virtuve un dažādie ēdieni, kas patiešām ir ļoti garšīgi un autentiski. Un valoda, bez kuras ārzemniekam, kuram te nav ne draugu, ne radinieku, izdzīvot būtu pagrūti.