Šonedēļ Amerikas medijos sevišķa uzmanība pievērsta tā saucamajai naida mūzikas kustībai, jo nereti tieši caur to neonacistu organizācijas vervē sev jaunus biedrus. V. M. Peins bija dalībnieks vairākās grupās, kas izpilda neiecietību sludinošu mūziku.
Aktīvi internetā
Galēji labējus un rasistiskus uzskatus izplatošas kustības, kas nereti sevi dēvē par «patriotu organizācijām», Savienotajās Valstīs savairojušās pēdējos gados, jo ekonomiskās krīzes dēļ valstī ir augsts bezdarba līmenis, tādēļ aizvien vairāk ir tādu cilvēku, kuri savā nespējā atrast pastāvīgu darbu vaino imigrantus vai cilvēkus ar atšķirīgu ādas krāsu. Savukārt pēc 2001. gada 11. septembrī notikušajiem terora aktiem ir pieaugusi neiecietība pret musulmaņiem.
Melnādainā Baraka Obamas ievēlēšana Baltajā namā bija sitiens zem jostas vietas galēji labējiem, kuri par saprātīgām būtnēm uzskata tikai cilvēkus ar baltu ādas krāsu. «Prezidenta Obamas ievēlēšana uzšķīla dzirksteli ekstrēmistu kopienā,» stāsta Braiens Levins, kurš vada Naida un ekstrēmisma izpētes centru Kalifornijas štata universitātē. «Viņi šīs vēlēšanas uztvēra kā Amerikas sabiedrības iznīcības zīmi.»
Atklāti sevi par galēji labējiem saucot vismaz 100 tūkstoši amerikāņu, apgalvo pētījumu institūts Anti - Defamation League, kas jau vairākas desmitgades seko līdzi rasistisko grupējumu aktivitātēm Amerikā. «Daudz vairāk nav mūsu uzskaitē, 100 tūkstoši varētu būt zemākā aplēse,» institūta vadītājs Marks Pitkavedžs stāsta izdevumam The Christian Science Monitor. B. Levins rēķina, ka pašlaik ASV darbojas aptuveni tūkstotis naida grupu.
Organizācija Southern Poverty Law Center, kas arī nodarbojas ar labējo ekstrēmistu pētīšanu, apgalvo, ka homofobiskas idejas izplatoši grupējumi ir katrā no ASV 50 štatiem. Visvairāk (84) ir Kalifornijā, tālāk seko Džordžija (65), Florida (55), Teksasa (45) un Misisipi (41).
Neskatoties uz to, ka baltās rases drošības sargātāju aktivitāte ir pieaugusi, tā pārsvarā aprobežojas ar agresīvas retorikas izplatīšanu dažādos interneta forumos un populārākajos sociālajos tīklos. Piemēram, Amerikas Nacistu partijai ir konts īso ziņojumu vietnē Twitter. Līdz fiziskas vardarbības pielietošanai viņi nonākot salīdzinoši reti. Pašlaik neiecietības motivētu uzbrukumu skaits esot zemākais 14 gadu laikā. «Pēdējo desmit gadu laikā vidēji mazāk par duci gadā,» stāsta B. Levins. «Bet vairumā gadu tas ir viencipara skaitlis.»
Mācās ienīst cilvēkus
Tomēr satraucošs ir fakts, ka skinhedu organizācijas savās rindās cenšas iekļaut personas ar militāru pagātni. Arī sikhu templī asinspirti sarīkojušais V. M. Peins savulaik sešus gadus dienēja ASV armijā, bet 1998. gadā tika atstādināts disciplināru pārkāpumu dēļ.
Nereti galēji labējās kustības mudina savus jaunākos locekļus iestāties armijā, kur tie saņemtu militārās zināšanas, ko vēlāk var izmantot, lai apmācītu savas naida grupas biedrus. «Tas nav epidēmiski, bet ir daudz pierādījumu, ka tikai armijā šādu cilvēku skaits ir ap tūkstoti,» Southern Poverty Law Center 2006. gada pētījumā citēts bijušais ASV Aizsardzības departamenta izmeklētājs Skots Barfīlds.
Galēji labējās kustības jaunus sekotājus piesaista arī ar mūzikas starpniecību, jo ASV ir gandrīz divi simti panka un smagā metāla grupu, kas savās dziesmās slavē Amerikas baltās rases iedzīvotājus un aicina viņus cīņā, lai novērstu iznīcības draudus, kurus radot krāsainie iedzīvotāji un pat ASV valdība. «Vardarbība ir daļa no šīs kultūras. Ir virkne ideju, kas pauž, ka notiks rasu karš,» skaidro Nevadas Universitātes sociologs un galēji labējo radikāļu pētnieks Roberts Futrels.
Arī V. M. Peins kopš 2000. gada bija naida mūzikas kustības dalībnieks, jo dziedāja un spēlēja vairākās grupās. Savās dziesmās viņš pārsvarā runāja par rasu karu. Vienā no tām viņš aicina ķerties pie ieročiem, bet citā pravietiski dzied, ka viņa rokā ir 9. kalibra pistole (ar tādu viņš pastrādāja noziegumu).
«Ja tu spēlē šādu mūziku, tad iemācies ienīst cilvēkus un praktizēt emocionālo vardarbību pret viņiem. Traģiski, ka tas, kas notika Viskonsinā, bija loģiskas sekas šim naidam un vardarbībai,» bijušais radikālis Arno Maikls stāsta sarunā ar aģentūru Reuters.