Ar šādu situāciju saskārusies Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V), kura, vēršot uz šo faktu uzmanību, nosūtījusi vēstuli Beļģijas iekšlietu ministrei Žoelai Milkē, informēja deputātes parlamentārais asistents Martiņš Spravņiks.
Deputāte uzsver, ka šāda norāde ir nepareiza, jo tādējādi tiek atzīts Latvijas okupācijas un aneksijas Padomju Savienībā likumīgums. Deputāte norāda, ka šāda terminoloģija ir pretrunā ar Beļģijas īstenoto Latvijas okupācijas neatzīšanas politiku, ko valsts piekopa no 1940.gada līdz 1991.gadam, kad Latvija atjaunoja savu valstisko neatkarību.
"Šāda nepareiza dzimšanas vietas lietošana rada iespaidu, ka Beļģijas valsts iestādes noliedz Latvijas valsts pēctecību un neatzīst Latvijas vardarbīgu iekļaušanu Padomju Savienības sastāvā," uzskata eiroparlamentāriete.
Kalniete aicina ministri šo jautājumu atrisināt pēc būtības, jo līdzīgu praksi Beļģijas autoritātes nepiemēro citu bijušo okupēto valstu iedzīvotājiem. "Cik man zināms, tad personām, kas reģistrējas Beļģijas pašvaldībās un ir dzimušas Francijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, netiek norādīts, ka persona dzimusi Višī Francijā vai okupētās zonās Francijā. Tāpat arī Čehijas iedzīvotājiem, kuri dzimuši Otrā pasaules kara laikā, netiek norādīts, ka viņi dzimuši Bohēmijas un Morāvijas protektorātā," vēstulē raksta Kalniete.