Zinātnieki norāda, ka tā ir teju divreiz augstāka temperatūra par to, kādā pirms miljoniem gadu dabā izveidojās dimanti. Pēc straujās uzkarsēšanas ogleklis tiek uzreiz strauji atdzesēts, tādējādi tā atomi sakārtojas jaunā kristāliskajā struktūrā. Rezultātā radīta jauna substance, kas, iespējams, uz Zemes nekad iepriekš nav eksistējusi."Mēs esam radījuši oglekļa trešo cietā agregātstāvokļa paveidu (iepriekšējie divi - grafīts un dimants). Šādu substanci atrast dabā varētu būt iespējams tikai dažu planētu kodolos," apgalvo Ziemeļkarolīnas Universitātes zinātnieks un jaunatklājuma viens no autoriem Džejs Narajans.Ogleklim-Q piemīt arī vairākas unikālas īpašības. Tas atstaro pat niecīgāko gaismas daudzumu, un tā dzidrība pārspēj jebkuru dimantu. Turklāt jauno substanci, atšķirībā no dimantiem, iespējams magnetizēt.Kā vienu no pielietojumiem pētnieki min izmantošanu ārkārtīgi gaišu un dzidru elektronisko displeju ražošanā, turklāt saskatītas arī iespējas oglekli-Q likt lietā medicīnas jomā - nanoadatu ražošanā un pat lētā un efektīvā pretvēža medikamentu izstrādē.Pašlaik gan pētnieki koncentrēsies uz jaunās substances padziļinātu izpēti, lai noteiktu, vai tam nepiemīt vēl kādas īpašības, par kurām paši radītāji pagaidām nezina.
Radīta substance, kas ir daudz spožāka un cietāka par dimantu
ASV zinātnieki laboratorijas apstākļos radījuši substanci, kas mirdz daudz spožāk un ir cietāka par dimantiem. Jaunā substance, kas nodēvēta par oglekli-Q, radīta Ziemeļkarolīnas Universitātē, apstrādājot oglekli ar lāzerstariem, vēsta CNN.Ogleklis lāzera iedarbībai tiek pakļauts vien 200 nanosekundes jeb 200 sekundes miljonās daļas, taču tas ir gana, lai daļiņas uzkarsētu līdz 3700 grādu pēc Celsija temperatūrai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.