PVO: Mikroplastmasas līmenis dzeramajā ūdenī pagaidām nav cilvēkam bīstams

Savā pirmajā ziņojumā par mikroplastmasas ietekmi uz cilvēka veselību PVO aplūkoja krāna un pudeļu ūdenī atrodamās mikroplastmasas ietekmi.

"Lai nomierinātu ūdens patērētājus visā pasaulē, mūsu galvenais vēstījums ir tāds, ka, balstoties uz šo novērtējumu, uzskatām, ka riski ir zemi," sacīja PVO koordinators ūdens un sanitārijas jautājumos Brūss Gordons.

PVO norādīja, ka dati par mikroplastmasas klātbūtni dzeramajā ūdenī pašlaik ir ierobežoti, ir tikai daži uzticami pētījumi, tādēļ rezultātu analīze ir apgrūtināta.

Tāpat organizācija ir aicinājusi pētniekus vairāk veikt padziļinātus pētījumus par mikroplastmasu un tās iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību.

Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētā aģentūra arī mudinājusi vides interesēs vērsties pret plastmasas piesārņojumu un samazināt cilvēku saskari ar mikroplastmasu.

Ziņojumā uzsvērts, ka neatkarīgi no mikroplastmasas dzeramajā ūdenī radītā apdraudējuma cilvēka veselībai, "politikas veidotājiem un sabiedrībai ir jāveic pasākumi, lai uzlabotu plastmasas pārvaldību un iespēju robežās samazinātu plastmasas izmantošanu".

"Mums steidzami ir vairāk jāuzzina par mikroplastmasas ietekmi uz veselību, jo tā ir visur, tostarp mūsu dzeramajā ūdenī," paziņoja PVO Sabiedrības veselības nodaļas direktore Marija Neira.

"Mums arī jāizbeidz plastmasas piesārņojuma pieaugums visā pasaulē," viņa piebilda.

Ziņojumā brīdināts arī par citiem riskiem, proti, ja plastmasas izmeši vidē turpinās pieaugt pašreizējā tempā, mikroplastmasa gadsimta laikā varētu radīt plašu ūdens ekosistēmu apdraudējumu, kas savukārt palielinātu riskus cilvēkiem.

Eksperti ieteikuši notekūdeņu attīrīšanu, piemēram, filtrēšanu, jo tā no ūdens var attīrīt vairāk nekā 90% mikroplastmasas.

PVO norādīja, ka no tā būtu dubults ieguvums, jo risinātu arī fekāli piesārņota ūdens problēmu, attīrot to no patogēniem organismiem un ķimikālijām, kas var izraisīt letālās ar caureju saistītās slimības.