Viņš skaidroja, ka valstīm pārsvarā ir atšķirīgi uzskati par to, kurš no jautājumiem pašlaik ir nozīmīgāks, piebilstot, ka Baltijas valstīm tas viennozīmīgi ir jautājums par drošību.
Malkso arī atgādināja par Vācijas ārlietu ministra Franka Valtera Šteinmeiera neseno rakstu, kurā ministrs norādījis, ka Eiropas drošība atkal ir nespožā situācijā, līdz ar to tieši šim jautājumam būtu jāatrodas dienaskārtības augšgalā.
Tartu Universitātes profesors arī sacīja, ka mūsdienu Eiropas ārlietu ministri īsti vairs nepiemin varas līdzsvaru. "Bet jāsaprot, ka, piemēram, Baltijas pieredze ir mazu valstu pieredze, kas pastāv lielvaru kaimiņos. Dažādās situācijās tiesības darbojas citādi, tādēļ jāņem vērā dažādo problēmu struktūra," viņš sacīja, paužot bažas, ka arī mūsdienās ir atsevišķas valstis, kuras uzskata, ka var ieņemt mazākas valstis un palikt nesodītas.
Līdz ar to Malkso pauda viedokli, ka starptautiskās tiesības paredzētas tiem, kuri vēlas tās izmantot. "Sagaidu, ka valstis turēs savus solījumus," viņš sacīja, norādot uz Krievijas un Ukrainas noslēgto robežlīgumu.
LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgā sākās ESIL ikgadējā konference, pulcējot vairāk nekā 420 dalībniekus no 43 valstīm.
Konference notiks 12.reizi. Šogad tās tēma ir "Kā starptautiskās tiesības darbojas krīzes laikā".
ESIL konferenci organizē Rīgas Juridiskā augstskola un Satversmes tiesa ar Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Eiropas Komisijas atbalstu.